Kad biju mazs zēns, mana kvēlākā vēlēšanās bija kļūt par burvju mākslinieku. Augu lielāks, bērnības sapņi aizmirsās, izvēlējos profesiju, kas nesa man naudu, bet laimes sajūtas vietā sirdī man valdīja tukšums.Bet ne jau visi  bija aizmirsuši jaunības ieceres vai iemainījuši tās pret naudu, un tāds cilvēks bija un ir Mārcis Jencītis, kurš brīnuma radīšanu ir izvēlējies sev par profesiju.