Tā agrāk ārsti arī darbojās, ka neko daudz pacientam neskaidroja – ārstē un viss.

Bet tagad to vairs neuzskata par pareizu. Jaunais modelis skaidrošanu uzskata par būtisku lietu. Faktiski pacients pats izlemj par savu ārstēšanu, un ārsts ir kā konsultants, kas ar savu pieredzi un zināšanām iesaka labāko izvēli. Šeit pacienta uzticība ārstam ir ļoti svarīga. Protams, tas nav par gadījumu, kad pacients atrodas intensīvās aprūpes nodaļā. Bet citādi hroniskas slimības, diabēts, vakcinācijas utt., jo vairāk pacients iesaistās procesā (līdzestība), jo labāks rezultāts.

Daudzi vecā kaluma ārsti to nespēj pieņemt, tāpēc ir ļoti lielas problēmas šajā saziņā. Daudziem pacientiem pietiek, ka kaut ko ārsts pasaka, tad tam uzticas un ar to pietiek. Bet šis ir zināšanu laikmets un daudziem vajag sīkāku izskaidrojumu, kas balstīts uz datiem. Nav jau teikts, ka ārstam pašam viss ir jāstāsta. Var jau ieteikt labu resursu internetā. Bet jāprot ar pacientu runāt nevis no augšas, bet kā labam draugam un padomdevējam.