Tieši otrādi – tiek normalizēta īsbrīžu emociju izrādīšana, nedomājot par ilgtermiņa zaudējumiem.

Viss ir tieši tāpat kā ar pandēmiju. Jebkuras diskusijas par to, ka mājsēdes varētu nodarīt vairāk ļaunuma nekā ieguvuma tika momentāni apklusinātas ar apsaucienu, ka “tu esi tantes slepkava”.

Arī šajā gadījumā varētu diskutēt, vai tiešām Izraēlas taktika iznīcināt Hamas ar bumbošanu vietās, kur dzīvo civiliedzīvotāji, ir tiešām visefektīvākā. Bet šīs diskusijas ir gandrīz neiespējamas, jo “genocīds”.

Arī šobrīd tie, kas nosauca Tegnelu par nacistu, vēl nav atzinuši savas kļūdas. Šobrīd atkārtojas tieši tas pats, un pat ja Izraēlas taktika ilgtermiņā pierādīsies kā visefektīvākā ar vismazākiem kopējiem upuriem, kritiķi to nekad neatzīs un dzīvos savā morālā pārākuma skurbumā.