Nezinu par Ķīnu, bet šobrīd Indijā kaut kur puse nav veģetārieši. Un tas nav nabadzības, bet vairāk reliģijas jautājums. Stingrie hinduisti neēd gaļu, bet musulmaņi ēd. Nezinu, cik daudz un cik reizes dienā, bet nav vairs tie laiki, ka Indijā būtu bads.

Protams, vispārīgi veģetārisms ir labāks pēc visiem parametriem. Bet domāju, ka tie kas rēķina pēc principa – gaļai vajag 80% no lauksaimniecības resursiem, tāpēc atteikšanās no gaļas ļaus samazināt lauksaimniecības resursus 5 reizes, kļūdās. Tāpat kā klimats, lietas ir daudz sarežģītākas. Piemēram, visiem labi zināms, ka organiskais mēslojums (dzīvnieku mēsli) ir ļoti būtisks zemes auglībai. Ja tā vairs nebūs, tad ko mēs liksim vietā? Vairāk minerālmēslu, kūdru utt., kas attiecīgi palielinās patērējamos resursus citā vietā.

Tāpat velosipēdi – jā auto ir savas problēmas, bet tas tomēr ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti. Varbūt Indija var pāriet pa tiešo uz e-auto – bet tam vajag labāku tehnisko bāzi. Tāpēc attīstība ir primāra.