Par to nemaz nezināju. Protams, ka vajadzēja abās valodās.

Vēl man šķiet, ka tie ģimenes ārsti, kas paši nevakcinē, nemaz tik labi nezina, kādi ir ieteikumi par vakcīnām un kādi ir izņēmuma gadījumi, kad nevar vakcinēt. Man pirms vakcinācijas bija jāiziet apmācības modulis specifiski par katru vakcīnu, un ārstiem ir tieši tas pats. Bet ja kāds nemaz vakcinēt netaisās, tad viņš pat neizlasa standarta zāļu aprakstu, un īsti nezina, ko saviem pacientiem ieteikt. Tāpēc varbūt arī manai mammai no ģimenes ārstiem/medmāsas nāca šaubīgi ieteikumi.

Visas šīs lietas ir tik ļoti saistītas, ka izlaižot kādu posmu, sekas var būt ļoti dziļas.

Par valdību ir skaidrs, ka viņi koncentrējās tikai uz vienu skaitli – kopējo vakcinācijas aptvērumu. Skaitliski 50% jau nav nemaz tik ļoti atšķirīgs no 70% vai pat tikai 65% dažās citās valstīs. Tas, ka vecuma sadalījumam ir ārkārtīgi liela nozīme, viņiem saprast bija par sarežģītu. Šeit vaina arī ir jāuzņemas žurnālistiem, kuri to pietiekami neakcentēja, bet tā vietā koncentrējās uz klikbaitiem – šokējošiem stāstiem par veselīgiem jauniešiem, kas negaidīti saslimuši un nomiruši utt.