freelance
sen nav rakstīts

pēdējie mēneši bijuši principā bez brīvdienām (dienas priekš sevis), visu laiku darbs, skola, sociālie pienākumi, pienākumi pret radiniekiem. beidzot redzu gaisu tuneļa galā, rīdien pēdējais eksāmens un pēdējais darbs kādam laikam tuvojas noslēgumam.
sen nav rakstīts

beidzot ir laiks.

varētu pāris pārdomas par savu darba režīmu, jo man pirms gada šis būtu ļoti interesējis pašam.
pirms gada, 2017. gada janvāris, bija mans pēdējais mēnesis NP ofisā, paralēli akadēmijai sāku strādāt freelance režīmā.
Sākumā vēl palikušie projekti no NP un pāris mazi darbiņi, bet nekas daudz. visu laiku atliku klientu meklēšanu, gribēju atpūsties, bet pašam nemanot biju ieslīdzis apātijā, kad, dzīvojot laukos, neko negribas darīt, jūties slikti par to un tad nu ne darbs, ne atpūta sanāk.
nāca rudens un augustā sākās - nedēļas laikā piedāvājumi sadarboties pie ilustrācijām, sēdēt aģentūrā aizstājot cilvēkus, citi mazie projekti. Septembrī oficiāli kļuvu par pašnodarbināto. pēc neproduktīvās vasaras gribējās gribējās visam teikt "jā", ko arī darīju. ne viss izdevās, kā gribēju, pa ceļam sanāca pāris mācības no freelance ābeces "ko nedarīt"(jeb ko noteikti izdari pirms uzņemies darbu), bet tas viss kopumā tik ļoti vajadzīgi (gan pieredzes, gan naudas izteiksmē). Tā arī nesanāca meklēt pašam darbu - darbs atrada mani.
kopš oktobra beigām esmu uzņēmies daudz par daudz darbus un līdz pat janvāra vidum nav bijušas brīvdienas. protams, pieredze nāk ar laiku. ar pieredzi nāk labāki klienti un nav vajadzīgi tik daudz darbi, lai nopelnītu, bet sākumā ir tā, ka sapratu - brīvais laiks vairāk bija, kad sēdēju ofisā no 9-18. jā, jā, esmu daudz elastīgāks ar savu darba laiku tagad - varu paņemt pusdienu brīvu un strādāt līdz 3iem naktī. varu arī dienu paņemt brīvu, lai apciemotu ģimeni, bet tad darbs līdz 3iem naktī un nākamajā nogalē (patiesībā 1dienā vai 2dienā) nav brīvs brīdis, lai aizietu uz dzērienu ar draugiem. nogurums krājas.
interesanta lieta freelance režīmam ir tas, ka aizmirstas tāda lieta, ka ieskaitītā nauda visa nepieder tev. nodokļi sakrājas diezgan. ir grūti paskatīties uz savu kontu un saprast, ka tūliņ 250 eiro vienkārši jāizmet. veiglāk neredzēt tās summas un mēneša beigās saņemt summu x. un tagad vispār viss mainās, kā minimums mēnesī no sava atalgojuma jāatdod 140 eiro un tagad izskatās, ka janvārī, kad visi darbi sakrita, izskatās, ka minimums būs visi 200 eiro. sliktā laikā kļuvu par freelanceri. jā, izdzīvot gan jau varēs, bet šis darba režīms sevi neattaisno pie tām summām. bet visu apdomājot atkal sāku apsvērt pastrādāt kādā aģentūrā. nebiju vēl skaļi izteicis šo domu, kad nāca piedāvājums. vēl akmenī nekas nav cirsts, protams, bet izskatās, ka viss būs. variants neslikts. tikai jārunā par algām un par to nav ne jausmas.
cik cilvēkam būtu jāpelna, lai justos droši? cik jāpelna, lai justos vairāk kā droši?
ok, darba režīms, nauda...bet strādājot mājās bez visa iepriekš apskatītā, sapratu, ka esmu uzaudzējis bārdu un garus matus. ja nav iemesla iet ārā no mājas katru dienu, par to nesanāk piedomāt. viss jau ok, apzināti to visu esmu darījis, bet neapzināti tas, šķiet, pirmo reizi tik traki.

izskatās, ka nākamais mēnesis būs atpūtas mēnesis pirms jaunas darba sezonas atklāšanas. beidzot laiks sev (lasīt - regulāra ēšana, datorspēles, aptieka, aiziešana pie friziera, mūzika, mūzika, mūzika)