dzdz's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 17 most recent journal entries recorded in dzdz's LiveJournal:

    Friday, March 30th, 2018
    12:01 am
    viss vienmēr
    ok, esmu mājās viens, laiks uzrakstīt to, kas sakrājies nepateikts. pēdējā laikā tas notiek super-reti, jo izsūdzos par visu visiem pēc kārtas. man patīk runāt, bet ik pa laikam nogurstu no tā, un tad reāls besis uz visiem.

    \\\

    izlaidām postu, tagad atliek nospēlēt daugavpils koncertu un tuvākajam laikam pietiks. jāaizmirst vecais un jāsāk domāt kaut kas jauns. negribas ne runāt, ne domāt par padarīto. nevaru galvā ar sevi vienoties, - vai jūtos par to gandarīts, vai tomēr vīlies, ka varbūt steidzāmies un to visu un vajadzēja pamarinēt vēl. vienlaicīgi atbalstu ātru un nesāpīgu pieeju mūzikai - viens, divi un sajūta noķerta, mirkļa burvība, brīva un nepiespiesta kompozīcija, - bet arī pārdomātāku, noslīpētu un sakārtotu mūziku. kas nu kuram strādā, kas nu kuram sanāk. abiem veidiem daudz labu piemēru, bet kurš strādātu man? ātrais ir, tagad gribas paņemt pauzi un padomāt, pakalkulēt.


    Pēdējo dienu izklaide ir klausīties nabas arhīvu ar rudaka top 100 albumiem, patiesi interesanti. kā jau visādi gudri cilvēki izteikušies, katru reizi, kad sāc kaut ko radīt, jājautā sev - vai ar šo es varu dot kaut ko jaunu? nevar (nevajag) radīt priekš sevis tapat vien, jo gribās. skati sevi apkārtējās vides kontekstā. man tik ļoti žēl, ka es iepriekšējos gados nebiju patiesāks pret sevi. daudz izniekota laika.

    man tikai ļoti bail, ka, ja ielikšu visu savu potenciālu mūzikā, mākslā, izrādīsies, ka nekā tur daudz nav. potenciāls patiesi bailīga padarīšana.
    Monday, January 15th, 2018
    2:02 pm
    freelance
    sen nav rakstīts

    pēdējie mēneši bijuši principā bez brīvdienām (dienas priekš sevis), visu laiku darbs, skola, sociālie pienākumi, pienākumi pret radiniekiem. beidzot redzu gaisu tuneļa galā, rīdien pēdējais eksāmens un pēdējais darbs kādam laikam tuvojas noslēgumam.
    sen nav rakstīts

    beidzot ir laiks.

    varētu pāris pārdomas par savu darba režīmu, jo man pirms gada šis būtu ļoti interesējis pašam.
    pirms gada, 2017. gada janvāris, bija mans pēdējais mēnesis NP ofisā, paralēli akadēmijai sāku strādāt freelance režīmā.
    Sākumā vēl palikušie projekti no NP un pāris mazi darbiņi, bet nekas daudz. visu laiku atliku klientu meklēšanu, gribēju atpūsties, bet pašam nemanot biju ieslīdzis apātijā, kad, dzīvojot laukos, neko negribas darīt, jūties slikti par to un tad nu ne darbs, ne atpūta sanāk.
    nāca rudens un augustā sākās - nedēļas laikā piedāvājumi sadarboties pie ilustrācijām, sēdēt aģentūrā aizstājot cilvēkus, citi mazie projekti. Septembrī oficiāli kļuvu par pašnodarbināto. pēc neproduktīvās vasaras gribējās gribējās visam teikt "jā", ko arī darīju. ne viss izdevās, kā gribēju, pa ceļam sanāca pāris mācības no freelance ābeces "ko nedarīt"(jeb ko noteikti izdari pirms uzņemies darbu), bet tas viss kopumā tik ļoti vajadzīgi (gan pieredzes, gan naudas izteiksmē). Tā arī nesanāca meklēt pašam darbu - darbs atrada mani.
    kopš oktobra beigām esmu uzņēmies daudz par daudz darbus un līdz pat janvāra vidum nav bijušas brīvdienas. protams, pieredze nāk ar laiku. ar pieredzi nāk labāki klienti un nav vajadzīgi tik daudz darbi, lai nopelnītu, bet sākumā ir tā, ka sapratu - brīvais laiks vairāk bija, kad sēdēju ofisā no 9-18. jā, jā, esmu daudz elastīgāks ar savu darba laiku tagad - varu paņemt pusdienu brīvu un strādāt līdz 3iem naktī. varu arī dienu paņemt brīvu, lai apciemotu ģimeni, bet tad darbs līdz 3iem naktī un nākamajā nogalē (patiesībā 1dienā vai 2dienā) nav brīvs brīdis, lai aizietu uz dzērienu ar draugiem. nogurums krājas.
    interesanta lieta freelance režīmam ir tas, ka aizmirstas tāda lieta, ka ieskaitītā nauda visa nepieder tev. nodokļi sakrājas diezgan. ir grūti paskatīties uz savu kontu un saprast, ka tūliņ 250 eiro vienkārši jāizmet. veiglāk neredzēt tās summas un mēneša beigās saņemt summu x. un tagad vispār viss mainās, kā minimums mēnesī no sava atalgojuma jāatdod 140 eiro un tagad izskatās, ka janvārī, kad visi darbi sakrita, izskatās, ka minimums būs visi 200 eiro. sliktā laikā kļuvu par freelanceri. jā, izdzīvot gan jau varēs, bet šis darba režīms sevi neattaisno pie tām summām. bet visu apdomājot atkal sāku apsvērt pastrādāt kādā aģentūrā. nebiju vēl skaļi izteicis šo domu, kad nāca piedāvājums. vēl akmenī nekas nav cirsts, protams, bet izskatās, ka viss būs. variants neslikts. tikai jārunā par algām un par to nav ne jausmas.
    cik cilvēkam būtu jāpelna, lai justos droši? cik jāpelna, lai justos vairāk kā droši?
    ok, darba režīms, nauda...bet strādājot mājās bez visa iepriekš apskatītā, sapratu, ka esmu uzaudzējis bārdu un garus matus. ja nav iemesla iet ārā no mājas katru dienu, par to nesanāk piedomāt. viss jau ok, apzināti to visu esmu darījis, bet neapzināti tas, šķiet, pirmo reizi tik traki.

    izskatās, ka nākamais mēnesis būs atpūtas mēnesis pirms jaunas darba sezonas atklāšanas. beidzot laiks sev (lasīt - regulāra ēšana, datorspēles, aptieka, aiziešana pie friziera, mūzika, mūzika, mūzika)
    Thursday, August 10th, 2017
    12:35 pm
    gribas lamāties un kaut ko saplēst
    bet tas kas nāk ārā ir tikai apātija
    iekšā gan viss kūsā


    albums, ko ierakstījām, kas bija jau 80% pabeigts, tagad ir pazudis un nav vairs. paldies
    Tuesday, July 25th, 2017
    4:30 pm
    starpcitu, paskatījos akadēmijas iestājeksāmenu rezultātus un ievēroju apgrieztu proporciju starp kompenes un eksāmenu latv.val./ang.val. rezultātiem.

    jo augstāka atzīme kompenēs, jo cilvēks sliktāk nokārtojis eksāmenus vidusskolā.
    kāds sakars?

    nenormāli besī, ka sabiedrība un ģimenes tolerē neizglītotus māksliniekus. (es vispārinu. projecēju šo mazo rezultātu korelāciju uz lielāku sabiedrības daļu, tāpat arī sabiezinu krāsas, lai skan svarīgāk šis viss.)
    jā, jā, viss kārtībā, nemācies atzīmēm, skolā tāpat nesaprot tavus talantus, mīlulīt. tu esi īpašs. ne visiem jāzin, kā likt komatus! angļu valoda? - kam to, ja mākslas valodai robežu nav?! JAP. dzīvosim dīķī, netīrām kājām un brīnīsimies, kāpēc kaut kas smako.

    var jau būt, ka sakarība niecīga un nenozīmīga. bet pavērojot akadēmijas studentus, nākas secināt, ka starp ļoti izciliem gadījumiem, vairums tomēr ir šā laika un sabiedrības upuri, kas sērfo uz ignorances viļņa. un, ai, kā sērfo!
    ja manā galvā māksliniekam vajadzētu būt sabiedrības domas virzītājam un izprast politiskus, ekonomiskus, kulturālus, sociālus, etc. procesus, lai varētu savu viedokli novadīt caur sevis izvēlētajiem medijiem pie patērētāja, tad sajūta, ka apkārtējiem bieži vien pietiek ar to, ka kāds zīmē ķinķēziņus, kurus pats nezin kāpēc smērē uz sienas.

    a varbūt valodas nav jāzin. droši vien būtu vērts redzēt pārējos eksāmenus un citus izglītības dokumentus, lai varētu izdarīt spriedumu par šo.
    4:21 pm
    dzīve tik aizraujoša, ka nav par ko rakstīt
    patiesībā pēdējie mēneši bijuši izcili generic, ja neskaita dažus momentus, kas izcēlušies ar a) patīkamām lietām b) šausmīgu stulbumu

    neesmu nomākts pārāk, neesmu pārāk (vai vispār) aizrauts ar kaut ko. dzīvoju laukos prom no visiem un atpūta no pilsētas un cilvēkiem ir lēnām pāraugusi bailēs un izvairīšanās no cilvēkiem. varētu izmantot mieru un kļūt bezgala introspektīvs, bet izvairos no pārāk dziļām domām. varētu uzdzīvot pie dabas un baudīt vasaru, bet arī tas arī nevilina. tāda bezjēdzīga eksistēšana sanāk.

    truls palieku.

    tukšs.

    garlaikots.

    apstājies uz attīstības takas.

    a laikam tomēr nomākts esmu.

    bļa.
    Saturday, November 19th, 2016
    1:32 pm
    gribu spēlēt daudz un dažādi, bet kaut kā bailes, ka nevarēs savienot, ja ne ar laikiem, tad ar ieinteresētību.
    12:42 pm
    diena, kad retrospektā gāja ļoti labi.

    pirms dienām divām bija briesmīga diena - viss pelēks diena, viss slapjš diena, rīts pārāk garš diena un darbs stresains diena.
    lai arī noguris, vakarā gan par spīti nogurumam un besim, gan dažu sociālo pienākumu dēļ, izgājām no mājas diena. lietū un vējā devāmies uz Aleponiju, vai varbūt tomēr uz Nē diena.
    Interesēja gan kā tad skanēs jaunais bārs, gan arī kā skan ilgu laiku neveiksmīgu apstākļu dēļ nedzirdēta grupa diena.

    un skanēja labi.
    man ir grūti izteikt, cik pacilāta sajūta mani pārņēma, klausoties Nē. Vai tā bija pārpildītā telpa nekurienes nostūrī, kad ārā līst lietus? Kopējais pārdzīvojums ar baru salijušu cilvēku? Garas un nogurdinošas dienas noslēgums? Sajūta, ka esi vietā un laikā, par kuru varēsi nākotnē atsaukties? Ekskluzivitātes sajūta? Vienkārši laba mūzika?

    kārtējo reizi pierādās, ka Rīgā un Latvijā ir ļoti daudz brīvas vietas klubiem, bāriem, koncertvietām, cilvēki ir izslāpuši pēc socializēšanās vai vienkārši. kārtējo reizi pierādās, ka vajag vairāk labas grupas.

    Paldies grupai, paldies Aleponijai.
    pacilājoši iedvesmojoši.
    Wednesday, November 9th, 2016
    11:11 pm
    prezidenti nāk un iet, bet eksperti paliek

    ltv rādīja diskusiju par globāli svarīgāko tematu tagad un tuvākajā nākotnē.
    tā bija par sociāli, ekonomiski, militāri un politiski sarežģītiem procesiem, prognozēm un precedentiem.
    runāja v.v.freiberga, bijušais vēstnieks asv, pirmais ārlietu ministrs jurkāns, žurnālists streips, kaut kāds čalis eksperts aizsardzības iestādē.... un tad bija arī Ralfs Eilands.

    kādam ltv ir laba humora izjūta, ja sarunā par trampu, kurš ir visnekvalificētākais prezidents līdz šim, uzaicina šo ļoti kompetento džentelmeni šādā diskusijā paust savu viedokli (ko?kastastāds?)

    KAS PIE VELNA?!
    Saturday, October 15th, 2016
    1:25 pm
    kā man besī patriotisms visās izpausmēs - valsts, darbavietas, pilsētas, rajona
    dumju cilvēku asociēšanās ar kaut ko lielāku, kādu citu cilvēku iepriekš definētas idejas par kaut ko jebko
    mļeh
    Wednesday, September 28th, 2016
    2:15 pm
    kopš kura laika satori var rakstīt ne tikai snobiskā inteliģence par lietām, ko neviens īsti nesaprot, bet arī (snobiskie) vidusskolēni par savām teenage angst?

    jāatseko satori.lv, citādāk stāv tāds pienākums lasīt inteliģentos izstāžu recenziju rakstiņus un spriedelējumus par sabiedriskajām tendencēm.. tas viss, lai ieskaidrotu sev, ka es turu pirkstgalus uz pasaules pulsa.
    beigu beigās tikai tāda hipsteriskā feisbukera must-follow lapa.
    Thursday, September 22nd, 2016
    12:14 pm
    mani ļoti kaitina, ka jaunie (un ne tikai) mākslinieki un režisori (mūziķi ļoti maz un kādas vēl izpausmes pārstāvji?) uzskata par svētu pienākumu izteikt domu caur "šokējošiem" izteiksmes līdzekļiem. vai tiešām viņi ir tik izdomā aprobežoti, ka nespēj izdomāt kaut ko nedaudz dziļāku? ja taisi izrādi par jauniešu mīlestību padomju laikā, kāpēc notikumiem jānotiek 69. gadā? nu, tiešām? ar ko 69. ir labāks gads par 68. vai 70.? tev ir 13 gadi? vai arī es esmu vēsturē kaut ko ļoti nozīmīgu palaidis garām? (un nē, izrādē nav vilktas paralēles ar summer of love vai ko tādu, cik saprotu)
    ja netaisi mākslu par plikumiem, minoritātēm vai invaliditāti, tad neesi īsts mākslinieks, jo tās TIEŠĀM ir VISaktuālākās tēmas VISAI sabiedrībai un tieši caur ŠO prizmu varēsi uzlabot pasauli ar savu DZIĻO domu.

    ej ieskrieties, jaunais censoni! beidz "vērot apkārtējos" un ieskaties sevī un, ja neko interesantu neredzi, varbūt tad labāk neko neradi, bet nemēģini pārdot man te savu seklo problēmu dziļās filosofijas mērcē.

    Current Music: deftones
    Tuesday, September 20th, 2016
    12:50 pm
    arstalarsmirusrsis ir pelnījis cibas ierakstu

    ja uz mūzikas varētu uzspiest latvju zīmītes un ietīt eko kartonpapīrā, tas sen būtu izdarīts

    "davajķe žitj družna"

    dzīvojot savā eiroremonta dzīvoklī, braukājot uz savu kredītmāju netālu no rīgas, kaut kur pie jūras, ripinoties ar erenpreisa ciskudrilli un apciemojot kalnciema tirdziņu, lai nopirktu zaļo maizi, var aizmirst dzīves realitātes. iedzīvoties tādā no realitāte atsvešinātā pasaulītē.

    pēdejā laikā vispār sajūta, ka viņi ir vairums un es esmu tas dīvainais.
    briesmīgi.
    Wednesday, September 7th, 2016
    10:58 am
    "politizēts viedoklis par barona ielas bruģi"
    man prieks, ka cilvēki aizstāv savas izvēles un viedokļus. patiesi, skaisti skatīties, kā cilvēki izstāsta savu domu gaitu, apsvērumus, vērā ņemtos argumentus par situāciju, aizstāvētu savu gaumi un minētu piemērus no labiem,sevi jau pierādījušiem gadījumiem. latvijas elitei dažādās dzīves sfērās ir tendence nonākt sabiedrības uzmanībā dažādu negatīvu, nepopulāru (pēdējās dekādes 'top' vārds) un klaji stulbu iemeslu dēļ. ir saprotams, ka ne visi var visu zināt par visu, tādēļ ir saprotams, ka bieži vien problēmas ir mediju 'uzpūstas' no nepietiekamas informācijas (bet pārsvarā no vienkāršas, mērķtiecīgas skaļas bļaušanas), un tas ir viss, ko interneta komentētāju baram un bez tabu, un neatļautā paņēmiena, un visu citu realitātes šovu skatītājiem vajag. ir problēma, ir vainīgie, ir nozagta nauda, nekas nav labi.
    varētu padomāt, ka šis ir brīdis, kad būtu jāņem talkā PR cilvēki, kas ir mācījušies šīs situācijas nolīdzināt, bet kaut kā pieredze rāda, ka tas nav īsti efektīvs veids. labāk ņemt grožus savās rokās un to putru pašam, krustugunīs nonākušajam personāžam, izstrēbt. un es par šo situāciju priecājos - sabiedrība uz konkrēto indivīdu rāda ar pirkstiem un tagad ir iespēja viņam pierādīt, cik patiesībā viņš ir sakarīgs cilvēks, ar lielisku takta izjūtu, humoru, pārdomātu rīcību, gaumi un galvenais - zināšanām savā jomā. tagad ir iespēja izskaidrot radušos situāciju - kāpēc pieņemti attiecīgi lēmumi, kāda bija domu gaita, kāpēc ir tā un ne citādāk, atvainoties par kļūdām, apgaismot par savu kompetento rīcību, bez kuras situācija būtu, iespējams, sliktāka (?).  cik bieži Tas notiek? ha.

    ir grūti aptvert, cik ļoti publisku figūru izteikumi brīžiem ir neveikli, netaktiski, neizglītoti un sāpīgākais - augstprātīgi. un parasti tie iet visi komplektā, tā teikt.
    šī brīža sāpīgais temats rīgā ir ielu remonti. parastajai tautai (gājējiem) vissāpīgāk ir pārvietoties pa barona ielu. reizēm tīri burtiski - pirms nedēļas pats par mata tiesu neizmežģīju potīti. bet sāpīgi ir arī skatīties uz gājēju ietves segumu, apmali, kas nodala brauktuvi no ietves u.c. ok, ok, man nav tik svarīgi tas, kā tas izskatās viss, nebūs jau tik slikti, jo, hei, tas būs vismaz jauns un sakopts, vai ne? mani vairāk kaitina praktiskā puse - tas, cik ļoti neērti tas viss uztaisīts. uz ietves nav vairs bedres, bet ir nelīdzens bruģis, apmale riteņbraucēja celiņam ir kārtīga ķieģeļa augstumā utt.

    šorīt vienkārši nokaitināja daži izteikumi no ainavu arhitektes, kura ir tik ļoti izglītota un redzējusi dzīvē. ne jau tā kā mēs, parastā tauta, kas ir tumsoņas, šaurpierītes  un neko negrib, neko nesaprot. mēs esot pieraduši pie pelēkā asfalta, neko vairāk nezinām un neesam redzējuši. jo asfalts ir nogājis etaps, zinājāt, to vairs pat neražo?! visi tagad brīnās par barona ielu, jo tas ir kas jauns un nebijis. rietumu elpa, tā teikt. ak, vai, paldies Tev, Helēna Gūtmane, ka esi mūs aplaimojusi ar pasaules elpu! bez Tevis mēs nekā labāka par asfaltu vienkārši nezinātu.
    piedod, Helēnīt, bet latvijas sabiedrība pēdējos padsmit gados ir stipri vien mainījusies. un, lai gan, daļa ir aprobežoti un neizglītoti, to attiecināt uz visiem tomēr ir neapdomīgi. tas, ka savā laikā esi studējusi ārzemēs, kad tas bija kaut kas wow, šobrīd galīgi vairs nav ne tuvu tik iespaidīgi. neesi tomēr vienīgā, kas bijusi ārzemēs.


    lieki teikt, ka, iegūglējot ainavu arhitektes vārdu un uzvārdu, pārsvarā izleca visai strīdīgi objekti mediju atspoguļojumā. acīmredzot treniņš runāt pieklājīgi ir bijis gana, bet pierīte ir tik bieza, ka tai neiziet cauri vairākkārtēji mēģinājumi.
    Tuesday, August 23rd, 2016
    5:45 pm
    LMA more like LMNo
    oo, reklāma par jaunu realitātes šovu jaunajiem māksliniekiem.

    reklāmas rullītī redzēju ļoti daudz zobus vadītājas mutē un dažus zināmus cilvēkus, kas piedalās šovā. sviests. kopš es mācos lma, varu droši apgalvot, lai arī liela daļa cilvēku tur ir forši, izglītoti un pilnīgi normāli, lielāko daļu, ko var redzēt ir dīvaini frīki, kas ir appīpējušies dienaszagļi bez jebkādas sajēgas vai vēstījuma sabiedrībai.

    manā skatījumā māksliniekam, tai skaitā "jaunajiem māksliniekiem", jābūt sasodīti zinošiem ne tikai mākslas, kultūras vēsturē, bet arī ļoti labai (savādākai?) izpratnei par mūsdienu sociālajiem, politiskajiem procesiem. tie nevar būt balstīti ģimenes ieaudzinātajā skatījumā uz lietām. vai precīzāk, tiem, dievs dod, nevajadzētu būt tādiem. tur jābūt personai, kam ir sava doma, kuru neietekmē citu viedoklis.

    ai nu bāc, mani tā kaitina sīkie dīkdieņi, kas apbliezušies dzīvo uz sabiedrības rēķina, mani kaitina jaunie vecāki, kuru atvases aug tieši tikpat dumji, cik viņu vecāki, kas ir homofobiski, reliģiozi un aprobežoti cilvēki, mani kaitina tie, kas cenšas izpatikt citiem, centīgie un pareizie.

    reāli sajūta, ka negribu atgriezties tur
    3:42 pm
    un joprojām mani uztrauc sava loma sabiedrībā, nespēja sevi uztvert kā nopietnu cilvēku, kam ir savs viedoklis.
    likās, ka manā vecumā cilvēki jau ir izauguši un nobrieduši. bet tagad man šķiet, ka tie pašpārliecinātie patiesībā ir prātā ierobežoti vienkārši, jo neviens normāls cilvēks taču nevar būt pārliecināts par savu taisnību un nozīmību!

    man ir aizdomas, ka daļēji šim diskomfortam par iemeslu ir tas, ka pašapliecināšanās izpausmju veids ir sarucis līdz minimumam. man vajag skatuvi, es gribu trokšņot un spēlēt koncertus, socializēties. man vajag grupu. nevar vairs būt izvēlīgs, jāņem jebkura iespēja!
    Wednesday, August 17th, 2016
    10:38 pm
    resnie idioti
    patīk redzēt sociālos portālos bērnības laikā nepatīkamos cilvēkus, kas, laikam ejot, palikuši resni.
    nieks, bet patīkami

    jānoskalo ieraksts ar roltonu

    Current Music: Puscifer
    Tuesday, August 16th, 2016
    11:36 pm
    pievienoties
    pēc daudzu gadu atlikšanas, laiks, kad ir darbs un nav dzīves, šķiet īstais, lai iereģistrētu sevi cibā.
    cerībā uz skaisto nākotni, gribas ticēt, ka kādreiz gribēsies izsekot savai domu gaitai.
    visticamāk šeit vienkārši, retrospektā atskatoties, varētu izķidāt visas iegrāmatotās kļūdas dzīvē.

    patiesībā vienkārši ne visiem interesē tas, ko ikdienas sarunās labprāt pārspriestu,
    tāpēc šeit publiskā telpā vismaz varēšu atzīmēt lietas, kas kaitina un nomāc, neuzbāžoties saviem tuvākajiem.

    lai plūst kā no pārpilnības raga! visiem pa ragam!

    Current Music: Massive Attack
About Sviesta Ciba