diena, kad retrospektā gāja ļoti labi.

pirms dienām divām bija briesmīga diena - viss pelēks diena, viss slapjš diena, rīts pārāk garš diena un darbs stresains diena.
lai arī noguris, vakarā gan par spīti nogurumam un besim, gan dažu sociālo pienākumu dēļ, izgājām no mājas diena. lietū un vējā devāmies uz Aleponiju, vai varbūt tomēr uz Nē diena.
Interesēja gan kā tad skanēs jaunais bārs, gan arī kā skan ilgu laiku neveiksmīgu apstākļu dēļ nedzirdēta grupa diena.

un skanēja labi.
man ir grūti izteikt, cik pacilāta sajūta mani pārņēma, klausoties Nē. Vai tā bija pārpildītā telpa nekurienes nostūrī, kad ārā līst lietus? Kopējais pārdzīvojums ar baru salijušu cilvēku? Garas un nogurdinošas dienas noslēgums? Sajūta, ka esi vietā un laikā, par kuru varēsi nākotnē atsaukties? Ekskluzivitātes sajūta? Vienkārši laba mūzika?

kārtējo reizi pierādās, ka Rīgā un Latvijā ir ļoti daudz brīvas vietas klubiem, bāriem, koncertvietām, cilvēki ir izslāpuši pēc socializēšanās vai vienkārši. kārtējo reizi pierādās, ka vajag vairāk labas grupas.

Paldies grupai, paldies Aleponijai.
pacilājoši iedvesmojoši.