mani ļoti kaitina, ka jaunie (un ne tikai) mākslinieki un režisori (mūziķi ļoti maz un kādas vēl izpausmes pārstāvji?) uzskata par svētu pienākumu izteikt domu caur "šokējošiem" izteiksmes līdzekļiem. vai tiešām viņi ir tik izdomā aprobežoti, ka nespēj izdomāt kaut ko nedaudz dziļāku? ja taisi izrādi par jauniešu mīlestību padomju laikā, kāpēc notikumiem jānotiek 69. gadā? nu, tiešām? ar ko 69. ir labāks gads par 68. vai 70.? tev ir 13 gadi? vai arī es esmu vēsturē kaut ko ļoti nozīmīgu palaidis garām? (un nē, izrādē nav vilktas paralēles ar summer of love vai ko tādu, cik saprotu)
ja netaisi mākslu par plikumiem, minoritātēm vai invaliditāti, tad neesi īsts mākslinieks, jo tās TIEŠĀM ir VISaktuālākās tēmas VISAI sabiedrībai un tieši caur ŠO prizmu varēsi uzlabot pasauli ar savu DZIĻO domu.

ej ieskrieties, jaunais censoni! beidz "vērot apkārtējos" un ieskaties sevī un, ja neko interesantu neredzi, varbūt tad labāk neko neradi, bet nemēģini pārdot man te savu seklo problēmu dziļās filosofijas mērcē.