Friends

Fascinē mūsdienas. 

lietuviešu Slow ir tik brīnišķīga, brīnišķīga brīnišķīga filma.

Taa spiidzinoshaa sajuuta, kad tu atsakies noveerst savu praatu no domaashanas par ko mokoshu, jo tas ir tavaa izteelee tik svariigs, ka nedomaat par to ir veel psihaak un mokoshaak. Tas staavoklis, kad tu nespeej iedomaaties savu esiibu no citas - jaunas perspektiivas, kad visticamaak pienaaks, tu to vienkaarshi nekaadi veel neredzi.

Tavs praats smagi viljnjojas shajaa saapju okeaana, ceriibaa, ka kaut kaa kaut kur pagadiisies kaut kas, aiz kaa aizkjerties un izglaabties. Bet tu iipashi necenties, jo shis okeaans ir visa tava miilestiiba uz kaadu tu liidz shim biji speejiigs.

Es Dievam esmu uzrakstiijusi jau tik daudz suudziibas - es juutos kaa vinjsh buutu bloka paarvaldnieks, kam jau zajebis ir manas suudziibas, taapeec vinjsh vienkaarshi vairs neatbild. Protams, es vinjam visu laiku arii pasaku visus paldies par visaam manaam daargajaam lietaam. Bet kaa ar manaam suudziibaam?

Dazhreiz vienkaarshi notiek kaut kas taads, ka tu vairs netici, ka tava sirds jebkad atkopsies. Varbuut taa ir novecoshana - tavs vilshanos meers ir pilns un tagad tikai jaagaida naave kas, saliidzinaajumaa ar sho saapju guuzmu, kas vienmeer sev pakalj jaavelk, shkjiet tik refreshing.

Protams, ka es atceros, ka es vairs savaa dziivee neskaitos, un es arii godpraatiigi cereeju ka mana atmoda un ego naave bija pilniiga. Bet clearly kaut kaadas degradeetas ego druskas veel sheit pieprasa uzmaniibu.

*

Nee bet viss ir labi, viss deg un man viss kaartiiba. Atvainojiet, kameer es te vienkaarshi staigaashu pusaizdegusies, pusaizkauta, asinjojosha. Mans unikaali mokoshais staavoklis ir universaals.

*

Vakar njemot S no skolas biju maajaas aizmirsusi savu telefonu, kuraa man ir nauda. Vinjsh kaa vienmeer peec skolas prasa iet uz veikalu nopirkt kaut ko saldu, un, padzirdeejis ka mamma nav panjeemusi naudu, protams nespeeja nomierinaaties un paarstaat raudaat visu celju liidz maajaam un veel maajaas. Beigaas abi maajaas seedeejaam uz paklaaja, raudaajaam un es vinjam tieshaam no sirds piekritu, ka zinu kaa vinjsh juutaas. Sometimes your soul just really craves, needs something and then you can't have it, and in the moment it feels like the end of your soul.

Ok. I will say it.

Es veelos, kaut chatgpt vareetu sumarizeet manas domas un sniegt man pilniibaa apmierinoshu rezoluuciju.

Labi es zinu, ka tikai absoluuts klusums ir visa autoritaate, bet vai cilveeka vobliigaas smadzenes speej ar to apmierinaaties.

Nee, labi - klusums var buut radikaala izeja, rebellious resolution and ultimate act of love in its purest form. Labi - I can go for that.

*

Atgriezhoties pie chatgpt - arvien biezhaak, man iedomaajas paprasiit tam - ko kaads konkreets veesturisks cilveeks teiktu paar to vai sho. Bet tad es sevi piekjeru pie domas, ka - who cares what jung or kierkegaard thinks, chatgpt speej eloquently sakombineet visu cilveeku praatus in the most concise answer with zero bias (arguably).

Soon poeple will no longer aspire to be like other people - thinkers and philosophers, they will aspire to be like ai, and then one day, they won't have to want it, they will be it.

And there will be no exasperation in the world, just cold facts and reasonable thoughts.

Protams, taa ir absurdi domaat, jo ai tikai atklaaj visaa taa godiibaa lielo nezinaamo klusumu, no kura dzimst neizskaidrojamas kaisliibas, un tik pat savaadi tajaa viss driiz zuud.

Es protams te shauri un vaargi ar sevi sarunaajos, lai integreetu smago klusumu pamiishus un pa maziitinjam.

Katra savaadaa, neizskaidrojamaa pieredze noraada uz konstanti, ka pasaulee nav autoritaashu, ka klusums ir visa atbilde un miilestiiba ir atmodusies apzinja.

šodien pirmoreiz dzīvē apmeklēju narkologu (darbam nepieciešams)
man agrāk likās, ka narkologs pats ir kaut kāds narkomāns
bet nē, tāds solīds kungs ap gadiem 50
teicams uzvalka ansamblis
nezkāpēc manī tas izraisīja vēl lielākas aizdomas

Nu jau ir pagājuši 6 mēneši, kopš mēģinu atsākt lietot alkoholu. Jāsaka, ka nekas no nelietošanas daudz nav mainījies, joprojām pēc sociālām situācijām ir kauns par to, ko esmu pateikusi, joprojām ir sajūta, ka dzīvoju kaut kā nepareizi. Fiziski arī nekādu lielu izmaiņu nav, izņemto to, ka nav paģiru. Nejūtu ne vairāk, ne mazāk kā agrāk. Šis ir a bit underwhelming. Bet tā jau, protams, prieks, nav gan īsti noformulēts sev galvā par ko ir prieks.
Citās ziņās, jūnijā klausīšos Garbage, Skunk Anansie un Florenci dzīvajā. Bez maz varētu braukt un dzīvot UK 2 nedēļas no viena koncerta līdz otram, pievākt vēl klāt Luvcat un dzīvot no svaiga gaisa, jo mīlestība un nauda baigi kārtīs nerādās.
Es jūtos labi un slikti vienlaicīgi. Nobijusies un cerīga. Ne ka ceru uz kaut ko, bet nākotnē ir notikumi, kurus es gaidu.
Miss you

Potents video no Krievijas džungļiem. Ja pareizi sapratu, pašvaldības pārstāvji cenšas izlikt no mājas vecīti ar sieviņu. Bet gan jau kļūdos- nosaukumā minēts, ka tie ir kaimiņi. Bet, nu, tas nav tik būtiski, jo seko iespaidīga uguns un vēl iespaidīgāka harpūna! Šķīstī visus nešķīstos! VIDEO

Ja kādam vēl nav skaidrs, mēs vairs neatgriezīsimies pasaulē, kas reiz bija. Cilvēce nekad nav pieredzējusi tādu ieskatu neaizskaramo pasaulē. Tu vari sev izmisīgi melot, ka nevienam šis viss nav izdevīgi, šērholderi alkst paredzamību! Jā un nē. Tikpat ļoti kā fiskālo paredzamību, viņi mīl zīdaiņu vagīnas, u.c. klaji anti-kristietiskus piedūrienus.

Pasaule, kurā mēs dzimām un augām, ir mirusi. Visas cerības - satriektas pīšļos.

Es paredzu, ka vienā brīdī cilvēki pārtrauks savu verdzības ciklu kjūbiklā un notiks grandiozākā asins izliešana pasaules vēsturē.

Atstāšu šo kodolīgo instagram video te, ja nu kāds vēlas rast nedaudz skaidrību par cionismu ASV artērijās un par plāniem caur kontrolēto opozīciju (Alex Jones, M. Tate, u.c. tēli, kuru asinsradinieki ir augsta ranga CIP dalībnieki) ievākt info par visiem disidentiem un nepareizi domājošajiem, lai tos tagad, plāna noslēgumā, savāktu ar ICE un pazudinātu birokrātijas tumšākajos tuneļos. Traģikomiski, ka par ienaidnieku tiek uzskstīts gan anti-cionists, gan arī kristietis, kurš vēlas atmaskot Sātana plānus uz šīs zemes. 

Es vairs negribu buut melodramatiska un vaartiities visaadaas deluuziju duumakaas. Kaapeec gan es nevareetu buut taa kaa tie superticiigie by natural law cilveeki, kas vienkaarshi ZINA, ka kaut kur ir esiibas staavoklis, kur visas muusu shaubas un nezinjas un apseestiibas un pazaudeetaas miilestiibas vienkaarshi kljuust par siltu gaismu?

Tad es vareetu vienkaarshi iet pretii cilveekiem un smaidiit, un konkreetu uzlabot vinju dienu, jo vismaz viens cilveeks nav apseests bet gan smaidiigs un vienkaarshs.

Kaada starpiiba kas kuram pieder vai nepieder - vai tad Dieva miilestiiba nav energjijas staavoklis visiem briivi pieejams ik mirkli?

Es to visu zinu, bet es knapi jelko no taa juutu. Varbuut vide mani ir aizindeejusi ciet.

Plika zinaashana ir kaa telefonsaruna vai veel sliktaak - internetsaruna. Divdimensionaals spoks, kas sanervozee praatu bez jebkaadas atslodzes iisteniibaa.

Bet shodien ir labs laiks. Ir ap +10C un neliist, nav veejains, un aiz muuzhiigajiem maakonjiem ir mazliet zilas debesis un saules soliijums. Daba ir paarstaajusi raudaat - vismaz shoriit, vismaz tas ir labi.

Es izaugu ar Merlina Mensona "Holy Wood" CD. Tolaik man piederēja tikai daži kompaktdiski - Garbage "Version 2.0" albums, Type O Negative - World Coming Down, Korn - Issues, Massive Attack - Mezzazine, Orgy - Vapor Transmission (savdabīgs, ķīmisks ņūmetāls). Liekas, ka tajā gadā (2001/2002?), kad ar ģimeni bijām ievākušies Iļģuciema divistabniekā, kamēr mūsu dzīvoklī bija kapitālais remonts. Tur nebija interneta, tāpēc, pārnākot no skolas, nereti paēdu, gulēju uz grīdas ar skatu griestos un klausījos uz apli šos diskus. Klausījos arī tēvam piederošos Radiohead, Bjork, SRV, utt. Taču tieši "Holy Wood" albums mani paņēma visvairāk. Tagad klausos to un saprotu kāpēc. Vietām brutāla, taču kopumā ļoti izjusta un niansēta mūzika.

piecgadnieks katla vāciņu sauc par popkorna jumtiņu

Nezināju, ka GOAT arī ir tādi skaņdarbi, kas ir absolūta 60/70s estētika. Šis skaņdarbs ir perfekcija! No minētās estētikas tas pāraug tumšākā post-roķīgākā/džojdivižonīgā eksplorācijā un beidzas ar jumta noraušanu. Vienkārši PERFEKTAIS SKAŅDARBS!