Latvijas čempionāts šahā pagāja stipri dalītām jūtām - lai arī beigās rezultāts ir apmēram tāds, kāds man arī pienāktos (+3 =2 -4), tomēr nedaudz iesita ne tikai četri zaudējumi pēc kārtas (neatceros, ka man jebkad būtu bijusi šāda sērija), bet arī tas, kas notika partijās. Tas ir ok, ja pretinieks labāk saprot, novērtē pozīciju vai pats neuztveru labāko plānu, bet galīgi nav ok zevkot vienā-divos gājienos (arī tad, ja pēc tam no trīs zaudētām vai ļoti sliktām pozīcijām paveicas dabūt 2.5 punktus).

RTU Open vēl noteikti nospēlēšu, bet pēc tam būs jādomā - tā kā, atšķirībā no partijām ar lielo kontroli, blics man prieku nerada (protams, varbūt pie vainas bija tas, ka gadiem nebija spēlēts un jāpaspēlē intensīvāk, lai atgūtos), tad nekas īsti nepaliek, piedevām blica/tempo gadījumā būtu jāspēlē daudz regulārāk, kas pie esošā dzīves režīma arī pārāk neuzrunā, līdz ar to dikti jādomā būs.

Savukārt, ja gribas ieskatīties čempiona galvā, tad tas tagad ir iespējams. Ļoti iesaku.