RTU Open'2016
Pēdējā pankūka sanāca laba: atklātni gan nospēlēju stratēģiski riskanti (un, lai arī neredzēja pretiniekam precīzu gājienu secību, tomēr viņam pareizo ideju ar iešanu uz galotni noķēru, bet izvēlējos riskēt un, galu galā, kas neriskē, tas nu tur visu ko nedabū), bet tad pretinieks izdomāja patērēt kaudzi tempu, lai apēstu nevienam nevajadzīgu bandinieku (ok, ja nonāktu līdz galotnei, tad tas tomēr varētu izrādīties kādam vajadzīgs), kā rezultātā es uzbraucu viņa karalim un partija beidzās ar dāmas upuri un matu piecos gājienos.

Kopumā par turnīru dažādi iespaidi: 5 no 9 (+5-4), 71.v. no 184 un vēl gandrīz trīsdesmit punkti pie reitinga ir patiešām forši, tomēr rezultāts šoreiz noteikti ir labāks nekā spēle, jo, pirmkārt, dikti, dikti paveicās ar krāsiņām un ne tikai tajā ziņā, ka piecas baltās un četras melnās, bet arī tas, ka divas no melnajām bija pret turnīra vājākajiem spēlētājiem, resp., man pret normāliem cilvēkiem faktiski bija piecas baltās un divas melnās un, otrkārt, vājprātīgi daudz ko neredzēju. Labās ziņas ir, ka labi izgāju no atklātnes (krāsiņas šeit gan arī, protams, palīdzēja) un, ka ir tomēr kaut kāda poņa par pozīcijas vērtēšanu, kas gan varētu būt normāli uz vecumu pārejot no skaitītājiem uz sapratējiem.

Katrā ziņā spēlēšu vēl.