Eiropas čempionāts basketbolā
Liriska atkāpe - ja vien nebūtu sanācis tā, ka vēsturisku iemeslu dēļ tomēr nedaudz sekoju līdzi notikumiem sporta pasaulē, tad subj. būtu bijis ļoti viegli palaist garām. Varbūt arī tāpēc tribīnes ir patukšas.
Pēc trīs kārtām rezultāts ir labāks nekā varēja būt, bet nu labāk tā nekā otrādāk. Pāris lietas uzkrita - līdzko bumba nekustās tā ir pavisam, pavisam slikti, jo komandā nav stabilu trīspunktu metēju (labākie - Bagijs un Robis, ir uz soliņa veci, sirmi un resni un treneri), līdz ar to 15 sekunžu dribls augšā un metiens pāri rokām atnesa to, ko atnesa pret LTU, savukārt šodienas spēle pret CZE atgādināja kazino: šādi uzlikt visu uz to, ka pretinieks vispār neko nevarēs iemest no distances pilnīgi brīviem esot - tur vajag aknu, jo tas, ka sedzot zonu ir iespējams ik palaikam tikt pie pilnīgi brīviem metieniem ir normāli, bet ne jau tā, ka katrā uzbrukumā. Bet vispatīkamākais bija spēle aizsardzība pret LTU - ar visu to, ka jau stipri ātri pēdējā ceturtdaļā Bagijs izmeta ringā dvieli, bet pretinieki turpināja turēt pamatsastāvu, pat tad aizsardzība neizjuka un Bērzs pret Valančūnu vispār bija kaut kas fantastisks - katrā ziņā manā pasaulē šī noteikti bija starp visu laiku labākajām, ja ne pati labākā, LAT izlases spēle aizsardzībā.