Krikumi 9-1

Sēžu savā vietā maliņā, nevienu netraucēju, mēģinu nohipnotizēt tēju un/vai izslēgto televizoru, kad ieveļas divi kungi. Noenkurojas man blakus un viens no viņiem pēc brīža sāk manā virzienā purpināt: "Es tevi esmu kaut kur redzējis, es tevi esmu kaut kur redzējis". Es piekrītoši māju ar galvu un saku, ka pietiekoši daudz ir mani kaut kur redzējuši, bet nu arī pašam āķis lūpā un vai nu sāku atcerēties vai izdomāt, ka es arī kaut kur esmu redzējis minēto kungu. Pēc vienas otras manas neveiksmīgās versijas saistībā ar dažādiem IRCa slāņiem, viņš uzrunāja mani vārdā (Dunduks) un teicās, ka uzreiz pēc tāda esot izskatījies, vienīgi šaubas viņā raisījušas manā izkāmēšana (ēēē, khm, nu es kautrīgi paklusēšu). Kad es apstiprināju savu identitāti, viņa šaubām tika darīt gals un, jā, Rīgu ar savu klātbūtni tika aplaimojis V(W?!)aita kungs. Cienījamais, Jūs neapšaubāmi būsiet bagāts! Sarunas par dažādām būtiskām lietām, uz kurām turas pasaule un pēc kāda strēķīša dažādu dzērienu apgūšanas parādījās ideja par mako-san nekavējošos apciemošanu. Pulkstens bija tikai divi un teorētiski/vēsturiski pietiekoši agrs nelielai pieklājības vizītei, bet es vismaz tam nebiju morāli gatavs, jo biju sācis jau pamazām ierīkot slēpes māju (savu) virzienā. Šorīt lasot cibu izskatās, ka pēc manas noapaļošanās šī ideja tomēr nav materializējusies. Es apņemos turpmāk ēst vairāk biezpienu, kaut gan, ja manas atmiņas triki uzlabos citu materiālo stāvokli, tad varbūt nemaz nav vērts?!