strāva

saskaroties mūsu pirkstu galiem
rodas strāva kas apgaismo pilsētu naktī
mākoņi apskauj mūs un pilsētu sirmo
dūmakā mūsu gaisma un zvaigznes virmo

strauja

kad strauja pār zemi nolaižas nakts
un sažņaudzis rokas stāvu pie loga
es klausos vējā klausos tavā elpā
kad strauja pār zemi nolaižas nakts
mana sarga vieta ir šajā telpā
mēness debesīs spīd kā mundiera poga
kad strauja pār zemi nolaižas nakts
es sažņaudzis rokas stāvu pie loga

krauja

man bija septiņpadsmit
nedaudz patika Selindžers
un ļoti tu
mēs pieaugām
es dzīvoju uz kraujas rudzu laukā
bet nevienu neķēru vairs
jo tu aizgāji
riebīgais riebīgais maijs