beigas ir beigas ir beigas ir beigas
gads ir gads ir gads ir gads
no abiem galiem gads ir slikts
pa vidu labs
tam visam nedaudz ziņas kā no sommes
smarža kaut kur no ipras
labāk to visu neaiztikt
tad tālāks gājums
beigas ir beigas ir beigas ir beigas
vai sākums

( trīs pasūtījuma dzejoļi )

***

stāvas ir trepes uz tevi
it sevišķi
naktī kad snieg
aizveru acis tevi
šoziem neaizsniegt

Nevaru sasildīt tevi šo reizi,
Jo šoruden mēness dilst nepareizi.
Garām skrien vējš un tad tieši sejā
Es sasildītu tevi savā dzejā.
Aiziet rudens soļiem skanot uz bruģa
Un aiziet, atstājot tikai vēju.
Nevaru sasildīt tevi šo reizi -
Šoruden mēness dilst. Nepareizi.

kamēr jūra nav ciet
kamēr jūra ir vaļā
viļņi meklē krastu
kamēr durvis ir vaļā
durvis starp tevi un mani
kamēr durvis nav ciet
pa mūsu rudens durvīm
mani vārdi pie tevis iet

skaties debesīs
vai vakars vai rīts
dzeltenas un sarkanas lapas
debesīs krīt
tevi sagaidīt
vakar un šodien un rīt

ceļi un neceļi rindā stājās
(pa tiem kādreiz gāja kādas kājas)
smiltīs pēdu nospiedumi rotaļājas
manas mājas

( jāpieglabā cibā vēsturei mazā falsifikācija, lai pārvācoties nejauši nepazūd )

kamēr karstā jūlija naktī
mēness ezerā zīmē tavu seju
es savu neprātu padusē pasitis
pa mēness staru pie tevis debesīs eju

kāds uzmetums vēl no deviņdesmitajiem:

nosveriet arī to ilgu ledu
atkal un atkal kas jākausē mums
simtgadu? mūžīgais? -
sasalums

redziet cik darba - nakti visu
kamēr spīd zvaigznes tālajā Visumā
kamēr nāk rīts un lampas nodzēš
atver rozes un izlaiž odzes

--- un tam ļoti piestāv fonā klausīties kasetes

Divi ziemīgi dzejoļi

I

snieg sniegs
balta debess un zeme balta
aiz apkakles ielien sals
kā nokaunējies suns
snieg sniegs
un tavas plaukstas
siltas kā malduguns

II

sniegpārslas tavos matos
sniegpārslas tev uz sejas
es tās nevaru aizsniegt
sniegpārslas izkūst un smejas

un pār maniem vaigiem kā asaras rit
neuzrakstītās dzejas

Nedaudz rudenīgi gotiskas rindas par komunikāciju 21. gadsimta sākumā

Es sacīju: "Zini."
Viņa teica: "Ko?"
Es sacīju: "Mīlu."
Viņa teica: "Jo?"
Es apgriezos un gāju.
Viņa teica: "Kur?"
Es sacīju: "Kā parasti.
Nekur."

saules stari caur mākoņiem laužas
dzērves un lapas dejo vien
rudens rītā pāri upei
zilie zirgi pie tevis brien

es esmu nedaudz apaļš
un esmu nedaudz traks
tu esi mana svece
es esmu tava dakts

Kāda tam nozīme,
Kas man kā kāpostgalvai
Lapas lapu pa lapai
Šķin, vai min ?
Pāri paliek kacēns.
Tas visu par mani
Vislabāk zin, ne min.
Dzinn-dzinnn.

Pieklauvēt/ienākt/pieskarties.
Vajadzīgo pasvītro - nebaidies.

( smiltis 1 )

( smiltis 2 )

( smiltis 3 )