(svēt)ceļojums
esmu atpakaļ. jo saknes jau vējš neizplēš. varbūt savādāks, visdrīzāk savādāks, jā. tāpat nezinu kas un cik daudz vēl uzrakstīsies, bet viena lieta ir pieminēšanas vērta -

pirmajā, piektdienas, vakarā sēdēju tribīnēs, apkārt bija futbolam neparasti silts vakars un nodomāju, ka šāda būtu īstā spēle (viesiem atvēlēta paliela tribīnes daļa, komanda salīdzinoši maza un no paliela attāluma), lai sēdētu ar meiteni kaut kur augšējā rindā un bučotos, brīžiem uzmetot skatu laukumam un fonā klausoties kā abu komandu līdzjūtēji izpildās.

p.s.
dūdas nopirkt man nebija nekādas iespējas, patiešām, pioniera goda vārds.