Minzdrav preduprezhdajet
ilgstoša mitināšanās Zviedrijā var ietekmēt jūsu prāta spējas un garīgo veselību.

dienas prieks ir šis vecais ieraksts http://sandraveinberga.lv/2011/04/07/vaira-vike-freiberga-ir-sniegusi-interviju-playboy-tulit-mes-lasisim-vinas-intervijas-princese-un-zirafe, bet īpaša sajūsma ir par dialogu ar rūdolfu neplēpi.


Thread1

rūdolfs neplēpis says:
Aprīlis 28, 2011 plkst. 1:48 pēcpusdienā

Latvijas Pleiboja versija ir tik tikpat “pornogrāfiska” (atsauce uz Veinbergas komentārā citai lietotājai pausto, kā arī tiešām nevietā liktais salīdzinājums ar Princesi un Žirafi (iesaku paņemt visus trīs rokā un pāršķirstīt, lai redzētu, kāpēc)) kā "Klubs" un man nav nācies dzirdēt, ka mediju speciālisti ļoti satrauktos, ka viens vai otrs valstsvīrs būtu tajā intervējies. Tāpat nav nācies dzirdēt satraukumu par intervijām sieviešu žurnālos, kur seksualitātes eksponēšanas apmērs, kā arī visādu sviestainu stereotipu tiražēšanas apmērs ir tikpat liels, kā šajos nelaimīgajos "vīriešu žurnālos". Jāsāk ar to, ka gandrīz visi glancētie, "dzimumam" domātie žurnāli ir kaut kāds prātam grūti aptverams marasms un manis pēc varētu neeksistēt; bet, ja eksistē, tad neredzu problēmu, ka tie tiek lietoti tajos veidos, kādos nu tos ir iespējams lietot, īpaši, ja tiem ir labs lasītāju/abonentu reitings.
"Uzsēšanās" Pleibojam vairāk varētu būt saistīta vai nu ar Zviedrijas feminisma līniju vai arī ar autores neelastīgo pieeju šim jautājumam, kas tā arī varētu būt, bet, nu, diezgan neinteresanti.

Sandra Veinberga (Veinberg) says:
Aprīlis 28, 2011 plkst. 2:20 pēcpusdienā

Mediju speciālisti nesatraucas. Pasaulē un Latvijā ir daudz šādu žurnālu, kā Jūsu nosauktie, kurus vīrieši 50+ tur rokā, sēžot tualetē vai guļot gultā un masturbē.

Sievietēm, kas tajos piedalās ir jāveic uzbudinoša funkcija un viņas arī prot kārajiem večiem izdabāt. Teatris no abām pusēm, tātad.

Eksistēt šie izdevumi var un Latvijā mēdz strīdēties kā tos nosaukt. :) Eksistēt tie, tātad, var, taču neviena būtne ar pašcieņu šādos žurnālos nepiedalās. Bijušajai prezidentei to vajadzēja zināt.

Protams, ka Latvijas sabiedrības zināma daļa putrojas šo žurnālu “klasificēšanā”, uzskata, ka var darīt visu, kas nav aizliegts un audimats ir Dievs. Attīstītās sabiedrības fāze vēl pie mums nav iestājusies. Nekas, pagaidīsim.

Neesmu uzsēdusies 1953. gada Hju Hafnera atklājumam. Lai tas dzīvo tālāk, vienīgā problēma, ka šis “formāts” jau sen vairs nav svaigs mediju arēnā un nobružājies. Nemoderns. Jauni un moderni vīriesi pēc statistikas un manas pieredzes lasa citus žurnālus.

Bez tam – nevajadzētu man kārt klāt atkal “birkas” ja pašam nav skaidrs ko es rakstu.

Ja patīk – ņemiet žurnālu, ejiet uz tualeti un rīkojieties ar sevi! :) Pēc tam – pastudējiet medijus un gan jau sapratīsiet ko un par ko es rakstu.



rūdolfs neplēpis says:
Maijs 2, 2011 plkst. 2:38 pēcpusdienā

Godīgi sakot, man patīk apziņa, ka esam sabiedrība, kurā “var darīt visu, kas nav aizliegts”, jo ticu Serresa “baltajam troksnim” jeb haosam, no kura tad var mēģināt kārtot jēdzīgas kopas, nevis iesīkstējusi sekošana priekšrakstiem, kuri, iespējams jau sen ir zaudējuši savu aktualitāti.

Ļoti labi zinu, ka pasaulē ir daudz un dažādi žurnāli, profesionāli un mazāk profesionāli, izklaidējoši un mazāk izklaidoši, specializētāki un mazāk specializēti, ka cilvēki lasa (un paldies dievam viņiem ir iespējas izvēlēties lasīt) daudz un dažādus žurnālus, iespējams kāds, kas no rīta lasa finansu apskatus, vakarā tualetē onanē uz zoofilijas biļeteniem, un kāds cits gan rītā gan vakarā šķirsta tikai makšķernieku žurnālus, nekad neko nevar zināt un es neņemos spriest, vai tas ir labi vai slikti un kurš no variantiem ir labāks vai sliktāks. Es tikai zinu, ka Latvijas preses tirgū žurnālu tematiskais klāsts nav nenormāli plašs, kā arī nav pārāk sarežģīti izsekot līdzi kāda noteikta starptautiska izdevuma izpildījuma un uztveres “variācijām” lokālā izpildījumā. Tāpat kā es teicu, ka cilvēki var mainīt savas domas un attieksmes, tāpat es arī domāju, ka dažādiem izdevumiem ir iespējas “mainīties”. Līdz ar ko Playboy Latvijas versijas uztveršana par pornogrāfisku žurnālu (kura mērķis ir seksuālās aktivitātes stimulēšana/imitēšana) liecina par to, ka žurnālistei ir visai īpatnējs latviešu vīriešu un sieviešu vērtējums, uzskatot, ka tie var uzbudināties un apmierināt sevi, lasot Vairas Vīķes Freibergas interviju un, ka tā ir no vienas kategorijas ar ilustrētiem stāstiem par “Dirsplēsi” un “Pežrozīti”, jeb citiem vārdiem sakot, man šķiet, ka visai lepnā speciāliste nav izdarījusi praktisko mājas darbu un atvērusi šos izdevumus, par kuriem izsakās. Tas nevieš uzticību. Un, pat ja ir atvērti, tad secinājumi – kā jau iepriekš minēju – ir izrādījušies ļoti paredzami un līdz ar to garlaicīgi.
Atbildēt

Sandra Veinberga (Veinberg) says:
Maijs 2, 2011 plkst. 3:01 pēcpusdienā

Dārgais Rūdolf (ja tas ir Jūsu vārds, jo Jūs atšķiribā no manis maskējieties zem pseidonīma)!

Protams, ka nezin vai kāds masturbē, kā Jūs rakstiet, uz Vairas Vīķes Freibergas intervijas, jo šajos žurnālos tam mērķim ir meitenes uz vāka un fotosesijas iekšā, vai ne? Un kad ir beigts, var palasīt arī VVF domu graudus:) vai ne?

Playboy dibinātājs Hjū Hefners taču pats arī savu izdevumu nesauc par politikas mēnešrakstu, bet gan par “gaumīgas erotikas izdevumu’. Nu un erotikas mērķis ir kāds, jūsuprāt?

Kādiem mērķiem vīrieši 50+ izmanto šo žurnālu tualetēs un gultās pierāda pētījumi pasaulē. Ne es to izdomāju vai atklāju.

Mediju pētniecība un zinātnieku izdarītie secinājumi tiešam nav izklaide un tos nespeciālisti var saukt arī par garlaicīgiem, kā Jūs rakstiet.

Thread2
rūdolfs neplēpis says:
Maijs 2, 2011 plkst. 5:59 pēcpusdienā

var jau iztikt bez ad hominem demagoģijas – rakstu ar pseidonīmu, lai galvenā uzmanība tiktu pievērsta izklāstītajām domām, nevis tam, kas tās pauž. Ja mans vārds būtu jānis bērziņš, vai tas ko mainītu? un, ja es izrādītos nevis vīrietis, bet sieviete, piemēram, ilze bērnziņa, vai tas ko mainītu? Ja jums šķiet svarīgi runāt aci pret aci ar personu, tad komentējama bloga formātu nomainiet ar kādu citu, kas pieļauj šādu iespēju, vai vismaz izvēlties citus iestatījumus, kuros būtu jāreģistrējas ar saviem pases datiem. Līdz tam pauturu tiesības izmantot veidā, kuru pieļauj šis blogs un kas apmierina manas ērtības.

Otrkārt jau pārāk uzkrītoša ir kļuvusi jūsu nemitīgā “profesionalitātes” piesaukšana visai arogantā manierē. Cik es no augstskolas atminu, tad kvalitatīvas zināšanas izpaužas spējā tās pielietot, nevis tikai piesaukt. esmu gana pieaudzis, lai biedēšana ar autoritāti mani neiebiedētu.

būtībā visu manu “sāpi” var noreducēt uz pāris pamatdomām jeb manām pretenzijām pret jūsu oriģinālo ierakstu:

1) jūsu apsēstību un bailes no seksualitātes.
Ir dažādi formāti, kādos kategorizē seksualitātes izpausmes – erotika, pornogrāfija u.t.t. Tam dažādās valstīs ir izstrādāti dažādi normatīvi, tā, lai cilvēkiem nenāktos balstīties tikai uz personīgu sajūtu, ka kādam kāds saturs varētu iztaisīt uzbudinājumu (ņemot vērā, ka uzbudinājumu dažādiem cilvēkiem izraisa dažādas lietas, vietas, attēli, skaņas etc.). “Zirafe” un “princese” tiek dēvēti par “erotiskiem” tieši tāpēc, lai apietu noteiktus juridiskus ierobežojumus attiecībā uz to izplatīšanu, lai gan pēc sava satura tie ir klaji pornogrāfiski, līdz ar ko, pamatojoties tikai nosaukumā, man – uz izskatās ne man vienam – šķiet aplami tos pielīdzināt playboy (vēl joprojām uzjautrinošs šķiet sašutums, ka vīrieši varētu tīksmināties par sievieti, kas Latvijas versijā, ir mazāk atkaliniāta, nekā uz ielas brīvi apskatāmās lielformāta apakšveļas reklāmas). un vēl uz šī patvaļīgā un visai virspusīgā pielīdzinājuma izteikt tik vulgārus saukļus, kā “tulīt mēs lasīsim viņas [VVF] intervijas Princesē un Zirafē” (tieši lētā virsraksta dēļ manī rodas neticība autores profesionalitātei)!

2) Sieviešu viktimizēšana. It kā sievietes nelasītu šo žurnālu, vai nelasītu līdzīgus vai arī vispār nekad un nekur apzināti un neapzināti nesaskartos ar erotiska un varbūt pat pornogrāfiska satura materiāliem. Intervēt vīriešus Klubā, FHM, Playboy, Litlit, Santa, Una – nav problēmu. Kā tiek intervēta sieviete – problēma. Un problēma, balstīta seksualitātē. Sievietēm ir jābūt “pašcieņai”. Ko tas jūsprāt nozīmē? Gulēt un nekustēties? Inteliģenta sieviete sniedzot interviju populāram žurnālam nevar lauzt tradīcijas, nevar pārkāpt tabu, nevar, iespējams, manīt žurnāla raksturu un kursu, nē, viņa nevar pieiet radoši publicitātes jautājumam, iekarot jaunus kanālus, uzrunāt jaunas autorijas, nē, viņa ir sieviete un tamdēļ mūžam objekts, tā, kura varas pozīcijās vienmēr būs zaudētāja un pakļautā.
pret to, lūk, man ir pretenziju – lai spētu saredzēt, iespējams, kaut ko progresīvu notiekošajā, pavērst to, iespējams, negaidītā leņķī, jūs paņemat šablonu “playboy ir slikts”, “VVF intervējās playboy” = “tas ir slikti”. Jūs taču zināt, kāda vara ir vārda meistaru rokās, tad kamdēļ jūs no šīs situācijas dabūjas ārā pašu drūmāko versiju un aprakstāt to tik asi un vulgāri, it kā jums būtu kāds nebūt personīgs aizvainojums pret šo sievieti? Es saku – paņemiet jūsu bravūrīgi izdaudzinātos žurnālus rokā, atšķiriet tos vaļā no vāka līdz vākam izlasiet, lai redzētu, kamdeļ šajā konkrētajā rakstā jūsu taisnprātība nenostrādā.
Ja tas nav pētnieces cienīgi, tad paprasiet grantu izpētei, kā tiek konstruēts seksualitātes diskurss LV medijos.
Atbildēt

Sandra Veinberga (Veinberg) says:
Maijs 2, 2011 plkst. 6:31 pēcpusdienā

Oj, esat gan garus pātarus man uzrakstījis! Grūti izlasīt līdz beigām. Neizlasīju. Neinteresanti. Mēs ar Jums diskutējam galīgi neproduktīvi. Palieciet pie saviem ratiem, uz veselībām. Ņemieties tālāk pa savējo smilšu kasti. Tā stipri provinciāli un smieklīgi no Jūsu viedokļa viss sanāk. Man ir cits līmenis un nolaisties es netaisos. Labi, beigsim. :) Lasiet ko gribiet un domājiet ko vien vēlaties. Plūkties netaisos. :) Visu labu! Priecīgu un sensuālu maiju! Lai notiek viss ko vēlaties! Yes!



via black_data