| |
[Mar. 28th, 2020|08:42 pm] |
homeopātos paņēmu te pirmiņ tos arsēnes graudiņus, esot jādzer pa divi ik pārdienu. burciņā cukurzirnīšu ir tik daudz, ka pietiks līdz mana lietošanas laika beigām. es tikai mūžīgi aizmirstu, dzēru vakar vai nē. un ja dzēru, tad ko tieši.
atceros, vakarnakt taisīju ēst – to taju stūķi, kas auktokrātiski paģēr karbonizēt kaltētus čillīšus uz versmojošas pannas. blakne šai receptei ir tāda, ka virtuvi acumirklī pārsātina kapsaicīna nanōtorpēdu eskadriļa, tālab procedūru reizēm nobeidzu trepēs, kas ne vienmēr beidzas gludi. viņgad grūtnieces vīrs no 5. dzīvokļa dzīrās mani sodīt par „plastmasas dedzināšanu”, bet vakar pret pusnakti no tā paša kambara ar joni sociāli deizolējās jaunais kaimiņš un satraukts klepojot zvanīja pie mūsu durīm, it kā būtu izcēlies ugunsgrēks.
– ā, nē. tas ir tikai čillī, – pāris reizes noklepojos elkoņa virzienā un vainīgi uzmundrinoši piemiedzu ar aci, kas dega zaļām liesmām, ne ar ko neatšķiroties no otrās, kuru pārmaiņas pēc nepiemiedzu.
– ko? – viņš trīskārt noklepojās tajā pat azimutē, un es nekavējoties sapratu, ka latviešu mēle viņam nav dzimtā. līdz šim mēs trepēs vai sētā garāmejot bijām sarunājušies tikai smaida vaoldā. man bija leģenda, ka viņš ir vai nu Volgas, vai vienkārši austrum- vācietis.
– čillī, es saku! – es teicu un mēmajā šovā aši parādīju varbūt nedaudz pārkarsēto pannu, puslitra burciņu ar kaltētiem čillīšiem, izsalkumu, savu stūlbumu un koronavīrusa absenci. nejaušs garāmgājējs precīzajos roku vēzienos saskatītu olimpiskos riņķus, taču jaunais kaimiņš visu vai vismaz galveno uztvēra un smaidīgs retrīvējās kambaros. jāuznes viņam kāddien uzmanīgi asa zacene.
par paiku runājot, šodien esmu ēdis tikai krusttēvam domāto rumu no Jūrkalnes un Mijas spiesto zaļumu sulu. vakars jau klāt, bet ēst nemaz negribas. sulā, mēs saskaitījām, spiešanas maģistre ielika 10 andergrinetus: tikko no Itālijas atsūtītos apfelsīnus un citrōnu, brāķētus Latvijas ābolus par brālīgu cenu, ingefēru no aizjūrām, seleriju, dzērvenes, pieneņu lapas, nātru dzenumus, griķu dīgstus un kurkumas saknīti. lai ko jūs neteiktu par tiem veģetāriešiem, esiet žēlīgi. kaut kas tur ir. |
|
|
| |
[Mar. 28th, 2020|04:16 pm] |
nāciet, māsas, nāciet, brāļi, dziesmu kalnā ko-vidēt:
Atāls |
|
|
| |
[Mar. 27th, 2020|06:42 pm] |
papagailis turpina likt mīksto uz soc. distancēšanos.
korōņa vietā |
|
|
| |
[Mar. 25th, 2020|05:42 am] |
nelielas komandas sastāvā izbrauksim šodien komandējumā.
pamodos, izberzēju acis un tagad jau stundas ceturksni raudu. lieta tāda, ka man uz pirkstgaliem palikuši čillī putekļi, kuru klātbūtni es atjauninu vismaz trīsreiz dienā. ļoti efektīvi demonstrē, cik bieži un kur es bāžu savas rokas.
While the world burns |
|
|
| Los últimos días vs. The Ninth Configuration |
[Mar. 24th, 2020|08:42 pm] |
A mysterious epidemic spreads across the planet; humanity develops an irrational fear of open spaces which causes death within seconds. Soon, the entire global populace is trapped inside buildings. As Barcelona descends into chaos, Marc sets off on a quest to find Julia, his missing girlfriend – without ever venturing outside.
vai
A new commanding officer arrives at a remote castle serving as an insane asylum for mentally ill and A.W.O.L. U.S. soldiers where he attempts to rehabilitate them by allowing them to live out their crazy fantasies while combatting his own long-suppressed insanity. |
|
|
| |
[Mar. 24th, 2020|05:42 am] |
|
nukovarrīt-vīruss |
|
|
| Matteusa 13:3 |
[Mar. 21st, 2020|09:42 pm] |
https://biblehub.com/interlinear/matthew/13-3.htm
Un viņsch uz teem daudz runnaja zaur lihdzibahm, un sazzija: redzi, sehjejs izgahja seht. (paņēmu vecvectēva Bībeli un lupu)
– tu tagad Puškinu lasi? – painteresējās mija, pārkāpjot sociālistiskās izolācijas kontraktu, iekrītot man klēpī un konfiscējot kāsi.
– aha. Gnidrolōgu ar 200 gadu pieredzi.
Свободы сеятель пустынный,
Я вышел рано, до звезды;
Рукою чистой и безвинной
В порабощенные бразды
Бросал живительное семя —
Но потерял я только время,
Благие мысли и труды...
Паситесь, мирные народы!
Вас не разбудит чести клич.
К чему стадам дары свободы?
Их должно резать или стричь.
Наследство их из рода в роды
Ярмо с гремушками да бич.
https://rvb.ru/pushkin/01text/01versus/0423_36/1823/0335.htm#st2 |
|
|
| |
[Mar. 21st, 2020|11:42 am] |
Nejauks franču dakteris, sēj nepaniku.
Didjē Rauls |
|
|
| kovārņa stāsti, numerō unō |
[Mar. 16th, 2020|04:42 pm] |
– varu derēt, ka korontīna tavā dzīvē it neko neizmainīs, – pirms pāris dienām deklarēja mija, piebilstot, ka nebūtu pārsteiga, ja es par spīti visam divkāršotu ārpusmāju izejas reizes nedēļā no nullkommā pieci uz vienu veselu.
jūs mani varat homeōempātiski nosist, bet es nespēju saprast, kā cilēks, kas galvā nespēj sareizināt 3 ar 27, tik precīzi izprot nākotnes fraktāļus, jo, raugi – es patiešām biežāk izsnaikstos laukā kā ierasts. aizvakar biju un šodien jau trīskārt.
ap pulksten pieciem pusnomiedzī gāju uz Bieti pēc piena, ar vāji izskalota Tarhūna stikla litreni sarkanā dūrainī.
– nukasta' ir, akkal neguļās? – dūšīgi vēzējot ar slotu pa man nemanāmām substancēm mīlīgā balsī dzestri uzķērca mana skolasbiedrene.
– kālab gan neguļas? – attraucu Matīsas-Znotiņa balsī ar uzsvērti īsu ā. – kādam taču bez tevis arī šai stundā jāstrādā. es pēc piena, uz bieti.
par darbu es, dabiski, sameloju. diezin vai kustību „uztīt&ieliet” būtu lietderīgi uzskatīt par darbu, lai gan pēc zinātniskās metōdes tā sanāk.
– bietē labs piens, saki?
– nepasterizēts! labāks par sakē.
– trekens ar'i?
– procentos nepateikšu, bet no liesajiem nav.
– un cikta' pras?
– paklau, ne ta' sēēšt, ne ta septiņdēst kapiķus. bet moška tas man ar rajōna atlaidi. ja tev prasa vairāk, atsaucies uz mani! – un prom es biju, kamēr Zaiga turpināja pulēt mūsu pasauli ar žagaru slotu.
pāris kāšstundas vēlāk vēlreiz devos pasaulē laimi meklēt: mana nepastarpinātā tīmekļa tēmeklī bija Kaņepe un Homeopāti. KKc bija ciet, tikai apkopēja rūpīgi bonierēja virsmas, tālab šķērsoju ka ielu, ka tieku uz aptieku.
mana ierastā farmakopeite bija aizņemta, tālab apņēmīgi slāju uz tikko atbrīvojušos receptdūras lodziņu.
– man vajadzētu pipeti un klizmu!
un te es pamanu, ka viņi pirmskrīzes apstākļos darbā ir pieņēmuši pilnīgi jaunu līdzstrādnieci. no paradīzes aizletes manī raugās sieviete vislabākajos gados. arī es cenšos visās tais spirālēs un riņķu kvadradūrās fōkusēties un jūtu, ka pleci ņem un savādi iztaisnojas un guziņa piebriest, un labka tikai guziņa. tad sengrieķu dieviete Ekhō iz khaōsa man atskaņo mp3 ar tikko manis izteikto.
– ziniet, aizejiet labāk uz parasto aptieku. man nav tā, ko jums vajag. (kārtības labad, viņa nedaudz parakājās pa visapkšējākajām atvilktnēm, bet manu stāvokli tas tikai vēl vairāk nocietināja)
un es gāju, un es gāju.
nākamajā aptiekā es izlēmu notēlot kurlmēmu ārzemnieku.
– ā! jums klizmu vajag? un pipeti, ja? vienreizējo? nē! sapratu.
izvēlējos vidējo no trim piedāvāto gumijas pūslīšu izmēriem. man jau tikai dēstiņiem vajag – lai tā uzmanīgi varētu apliet. lai gan irōniskākais visā šai ir tas, ka es sevi samērā nekritiski uzskatu par klizmu meistaru. gurū, tagad teiktu.
iziešu tagad vēlreiz ielās. pastā pienākusi paciņa. ķīniešu multimetrs. mamma saka, ka man vajadzētu beidzot nopirkt termometru un vispār aiziet uz tehnisko pārbaudi. mammai es piekrītu; man Pārbaudi žēl. redzēs, ko multimetrs teiks. multipāss jau tagad nespīd. |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2020|05:42 pm] |
panikas cēlājs ar antipanikantu
īzī |
|
|
| |
[Mar. 11th, 2020|12:42 pm] |
iemīļotais etnōbotāniķis piegādā burvīgu pastaigu pa Berkliju.
es tikai Ouklendā knapi esmu degunu iebāzis un labi vien ka tā.
reportāža no pārtikas un sadzīves preču lielveikala, kur neviens nekaujas točpapīra dēļ.
urbānā antropōloģika |
|
|
| Maō dzen duns |
[Mar. 7th, 2020|09:42 pm] |
Norvēģijā nekārtības. šopēcpusdien ap saulrietu Oslō 30 persōnu grupa ar slēpēm navigējusi augšup pa Hedgehaugsveienu – burvīgu ielu ar ievērojamu reljefu. trīs nenoteiktas cilmes vīrieši arestēti par trans-sporta kustības traucēšanu.
mājās mieriņš. pavadīju dienu dārza darbos, vieglā dzenā. rīta pusē aizšāvu līdz hiperlielveikalam un novēroju, ka tajā apgrozās netipiski maz laikabiedru, turklāt visi bez maskām. pie vienīgās kases bija rinda pusotra cilvēka sastāvā (tētim grozā bez paikas bija arī dēlēns trīsgadnieks).
– nu, un ko tad šodien sēsim? ierunājās kasiere.
es jau pirmiņ pamanīju, ka viņa ar iepriekšējo klientu vispār nesasveicinājās un trīsgadnieks viņai arī šķita pie vienas vietas. pat nenosvēra. rokas viņai kustējās līgani, bet galvu viņa lāga nepacēla pat, tētim čeku izsniedzot.
nedaudz sašutu, kad viņa arī ar mani nesasveicinājās. aijkontakts uz zerō, bet nu tās rokas tiešām vijīgas, un manas kastītes aizpeld pa lenti.
– ko tad!? man tagad vajadzētu pirmajam sveicināties, vai?! – es saērcināts nodomāju un, iespējams, pat sasveicinos.
tālab jautājums par sēšanu pirmajā nanōsekundē mani uzvelk, un es jau dziros atcirst ko visai dzedru, kad pa bezsamaņu orgāniem iesit intonācijas vilnis, ar kuru jautājums uzdots. tā droši vien dzied sakuras zieds Kurzemes piekrastē.
es nekavējoties visu izstāstīju. par 9 bazilika šķirnēm, trim perillām, vjetnamiešu piparmētru un pūķa zāli.
– nu, tas i' labi! – viņa rezumēja un ķērās pie nākošā pacienta precēm.
viņa uz mani tā arī nepaskatījās. lūk, tas ir dzens! |
|
|
| con versace |
[Mar. 3rd, 2020|08:42 pm] |
|
Latviešu koronoversācijas vārdnīca |
|
|