per silentium ad as†ra mille - [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Mar. 28th, 2020|08:42 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
homeopātos paņēmu te pirmiņ tos arsēnes graudiņus, esot jādzer pa divi ik pārdienu. burciņā cukurzirnīšu ir tik daudz, ka pietiks līdz mana lietošanas laika beigām. es tikai mūžīgi aizmirstu, dzēru vakar vai nē. un ja dzēru, tad ko tieši.
atceros, vakarnakt taisīju ēst – to taju stūķi, kas auktokrātiski paģēr karbonizēt kaltētus čillīšus uz versmojošas pannas. blakne šai receptei ir tāda, ka virtuvi acumirklī pārsātina kapsaicīna nanōtorpēdu eskadriļa, tālab procedūru reizēm nobeidzu trepēs, kas ne vienmēr beidzas gludi. viņgad grūtnieces vīrs no 5. dzīvokļa dzīrās mani sodīt par „plastmasas dedzināšanu”, bet vakar pret pusnakti no tā paša kambara ar joni sociāli deizolējās jaunais kaimiņš un satraukts klepojot zvanīja pie mūsu durīm, it kā būtu izcēlies ugunsgrēks.
– ā, nē. tas ir tikai čillī, – pāris reizes noklepojos elkoņa virzienā un vainīgi uzmundrinoši piemiedzu ar aci, kas dega zaļām liesmām, ne ar ko neatšķiroties no otrās, kuru pārmaiņas pēc nepiemiedzu.
– ko? – viņš trīskārt noklepojās tajā pat azimutē, un es nekavējoties sapratu, ka latviešu mēle viņam nav dzimtā. līdz šim mēs trepēs vai sētā garāmejot bijām sarunājušies tikai smaida vaoldā. man bija leģenda, ka viņš ir vai nu Volgas, vai vienkārši austrum- vācietis.
– čillī, es saku! – es teicu un mēmajā šovā aši parādīju varbūt nedaudz pārkarsēto pannu, puslitra burciņu ar kaltētiem čillīšiem, izsalkumu, savu stūlbumu un koronavīrusa absenci. nejaušs garāmgājējs precīzajos roku vēzienos saskatītu olimpiskos riņķus, taču jaunais kaimiņš visu vai vismaz galveno uztvēra un smaidīgs retrīvējās kambaros. jāuznes viņam kāddien uzmanīgi asa zacene.
par paiku runājot, šodien esmu ēdis tikai krusttēvam domāto rumu no Jūrkalnes un Mijas spiesto zaļumu sulu. vakars jau klāt, bet ēst nemaz negribas. sulā, mēs saskaitījām, spiešanas maģistre ielika 10 andergrinetus: tikko no Itālijas atsūtītos apfelsīnus un citrōnu, brāķētus Latvijas ābolus par brālīgu cenu, ingefēru no aizjūrām, seleriju, dzērvenes, pieneņu lapas, nātru dzenumus, griķu dīgstus un kurkumas saknīti. lai ko jūs neteiktu par tiem veģetāriešiem, esiet žēlīgi. kaut kas tur ir.
LinkLeave a comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]bozena
Date:March 28th, 2020 - 09:09 pm
(Link)
Ā nu jā! Es arī nopirku, jo homeopātija ir kā Jēzus, palīdz arī neticīgajiem! :D
Td mēs varēsim pārliecināties, kā strādā!:)
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:March 28th, 2020 - 09:18 pm
(Link)
mēs te dzīves tekas minan vienu arheōneticīgo – netic nekam, ir īpaši neticīgajiem. prasu viņai vienrīt: graudiņus ņemsi?
– do ču! kas jāuzdzer?
un tā vienmēr – ar jautājumu pret jautājumu. pārliecība, kas strādā.
[User Picture]
From:[info]teja
Date:March 31st, 2020 - 01:22 am
(Link)
labi dzirdēt, ka jūsmājās nekas nemainās arī karantīnā :))