tā šarpošana apspēlējās jau rakstot vidjiku nesējā?

(Reply to this) (Thread)

zini, es tikai nesen sapratu, ka visnotaļ sūdīgi saprotu gaismu un tās nolasītājierīces (biolōģiskās un antropogēnās lēcas), nemaz nerunājot par viļņu atskaņošanas ierīcēm. būs man jāņem pie tevis fundamentāls kurss par bargu graudu… (un paralēli par aurālajiem viļņiem)

man jāpalūr, ar kādiem iestādījumiem šis gabaliņš tika filmēts. tā kā man primārais aizvien ir vienkāršās nevis daiļās izdzīvošanas jautājums, un galnais ir neiepisties vados vai zemu lidojošos ufō, es kameras iestatījumiem esmu pievērsis gandrīz nulli uzmanības. pamanīju tikai, ka tur to (priekš manis) vesels lērums. un kā pa miglu atceros, kā viens austrāļu vlogeris sūkstījās par pāršarpošanu un ūbervibranci, ko ieteica noskrullēt uz leju. vienreiz es tā arī izdarīju, bet rezultāts L-jas febrāļa pelēkbālumā šķita par blāvu, noresetoju settingus un vairs tur neesmu atgriezies. nu jau bišk drošāks jūtos ar vadības pulti, bet laikpalaikam atkal gadās pilnīgi bēbīgi fēleri, kas šaurākos apstākļos Vulfsōnam būtu nāvīgi letāli. tā ka vēl bišk pastūrēšu, un, kad spārnu vadība šķitīs raitāka, pārbīdīšu fōkusu uz spārītes acu kvazimuti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir dresēta cirka dzīvnieka reaakcija - iekrita acīs vienmērīgi ļoti pamanāma "šarpošana" bildes "uzlabošanai" -> vot-i-vot jautāju vai saša vai paša

> --- man nav ne jausmas, kas par parikti ir pieķēdēts pie gilakoptera, bet visticamāk ir kautkāds on-board softs, kas iepirž kadr'aizkadru nesējā un itin bieži kantora iehujārī kādu sharpošanas automātu-softu - tipa lai konsumerim viss izskatās assā visās situācijās
>tad konsumeri paši laika trūkuma un/vai ... iehujāri post-prod softā vienu uzstādījumu visam rullim
>tad vēl exportējot, kompresējot, izmērmainot var iepirst pa virsu justinkeisā ... jauši vai nejauši

tā parastā/vienkāršā sharpošana (ir citas metodes) ir tāda, ka starp kāj ... nē - pixeļiem nezkāda rādiusā maina kontrastu pie nezkāda sliekšņa ... ... astētiski dažādas detalizācijas kadriem prasās pēc dažādiem radiusiem un citiem hujāsiem, bet par estētiku mūsdienās softi joprojām nerubī nehuja - vot i pajautāju

kursu Tev nevajadzēs - mācību ražošanas prakse ar fragmentāru inputu būs pietiekoši

gaismas kontrole ir svarīgākā lieta vispārīgumā - pagaidām, kamēr nehujāri pustumsā vai b-tuksneša saulē - gan jau softs izstūrēs, kamēr muskulis starp roku un galvu developējās

viss - dzeru logu šķidrumu & lādējos krēslā & uz catskills (dačiski rakstot) - jopciknets tur būs, vietām, bet hū knw

(Reply to this) (Parent)

Ļoti aizraujoši visu redzēt no putna lidojuma. Vai aukstais gaiss to Karlsonu nekādi neietekmē?

(Reply to this) (Thread)

oj, forši, ka kādam patīk :)
par baterijas izturību aukstumā esmu bišk pārsteigts. manuālis neiesaka lidot mīnusos. kad man pienāca paciņa, mums te bija -17°C. paļāvies uz viena ungārpuikas apgalvojumu, ka viņš plivinājies 15 grādos, un uz savu nepacietību, devos pļavā ar apņēmību vismaz 5 minūtītes pamēģināt. zini, viņš nolidoja gandrīz 20, un bača rādīja 25%. laboratōrijas apstākļos un pie 0 m/s vēja tas lidojot 27 minūtes. bet ne jau mīnus septiņpadsmit! tas ir kaut kāds rupjš un klajš fizikas likumu pārkāpums :)

pirmajās dienās, pārskrienot ar vellō mājās uzlādēt baču un apskatīt bildes, rokas bija tā pārsalušas kā bērnībā, kad tu pārnāc, viss tāds tempridūriski negatīvs, izstiepis uz priekšu nekustīgas ķepiņas, un mamma, kaut ko spalgi kliedzot ārzemju valodā, bāž tās ķepas karsta ūdens baļļā, līdz tās atdzīvojas no skaudru īlenu dūrieniem, un nu jau tu kliedz muterītei līdzi – no sāpēm un, daudz vairāk, no prieka. (jo nušitā izpikojies tu vēl nekad iepriekš nebiji bijis)

lūk. es beidzot atkal mazliet kliedzu. no sāpēm un no prieka. ko vispārīgi arī citiem it kā pieaugušiem cilvēkiem varu ieteikt.

(Reply to this) (Parent)

kur Tu stāvi - kam pa vidu šķērseniski?

(Reply to this) (Thread)

mans uznāciens ir 54. sekundē, uz ceļa starp ezeriem (veco Lorupes gultni)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūk, man tieši tā starpezeru novietne interesē, nav gadījies tur cauri mīties.
jā, es arī stateniski lidoju, no šausmām pacēlos pāris pēdas virs zemes un slīdēju prom. pēc ierāpšanās mammas gultā un acu aizvēršanas lidošanu varēja atkārtot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas dzeltenais namiņš ar pārsimts kvadrāšpēdām zemes riņķī ir mana trešā dzimtene, aiz Vecmīļgrāvja. vecāki, bez viltus, tak ne bez blata un korumpcijas, gadā 80tajā to iegādājās, lai bērniņam-astmātiķim svaigāku gaisu sagādātu. vienvārdsakot, tā ir mana Zaļā zeme (es gan no ōpusa izlasīju tikai pirmo pusotru lappusi) – tās vietas pagājušā gadsimta vēsture vien ir vairāku sējumu vērta, pat no maniem fragmentārajiem vērojumiem.

Matiņa ezera stūrī pie tā ceļa (dambja, vispābā) savlaik bija pirts. reizēm ar klasesbiedriem tur svinējām dzīvi incognitō – vecāki ezera otrā krastā i nenojauta, ka atvase algebras mājasdarbu vietā risina eksistencijālākus jautājumus.

vadi, vadi, mūžīgie vadi – tie mani allaž nolaižoties tracināja un biedēja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(namiņš, kas iepeld kadrā ap 1:42)

(Reply to this) (Parent)

savukārt, par līmenisko runājot, es bērnībā stateniski sapņos lidoju

(Reply to this) (Parent)