|
Feb. 18th, 2017|08:09 am |
zini, es tikai nesen sapratu, ka visnotaļ sūdīgi saprotu gaismu un tās nolasītājierīces (biolōģiskās un antropogēnās lēcas), nemaz nerunājot par viļņu atskaņošanas ierīcēm. būs man jāņem pie tevis fundamentāls kurss par bargu graudu… (un paralēli par aurālajiem viļņiem)
man jāpalūr, ar kādiem iestādījumiem šis gabaliņš tika filmēts. tā kā man primārais aizvien ir vienkāršās nevis daiļās izdzīvošanas jautājums, un galnais ir neiepisties vados vai zemu lidojošos ufō, es kameras iestatījumiem esmu pievērsis gandrīz nulli uzmanības. pamanīju tikai, ka tur to (priekš manis) vesels lērums. un kā pa miglu atceros, kā viens austrāļu vlogeris sūkstījās par pāršarpošanu un ūbervibranci, ko ieteica noskrullēt uz leju. vienreiz es tā arī izdarīju, bet rezultāts L-jas febrāļa pelēkbālumā šķita par blāvu, noresetoju settingus un vairs tur neesmu atgriezies. nu jau bišk drošāks jūtos ar vadības pulti, bet laikpalaikam atkal gadās pilnīgi bēbīgi fēleri, kas šaurākos apstākļos Vulfsōnam būtu nāvīgi letāli. tā ka vēl bišk pastūrēšu, un, kad spārnu vadība šķitīs raitāka, pārbīdīšu fōkusu uz spārītes acu kvazimuti.
|
|