lūk, man tieši tā starpezeru novietne interesē, nav gadījies tur cauri mīties.
jā, es arī stateniski lidoju, no šausmām pacēlos pāris pēdas virs zemes un slīdēju prom. pēc ierāpšanās mammas gultā un acu aizvēršanas lidošanu varēja atkārtot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas dzeltenais namiņš ar pārsimts kvadrāšpēdām zemes riņķī ir mana trešā dzimtene, aiz Vecmīļgrāvja. vecāki, bez viltus, tak ne bez blata un korumpcijas, gadā 80tajā to iegādājās, lai bērniņam-astmātiķim svaigāku gaisu sagādātu. vienvārdsakot, tā ir mana Zaļā zeme (es gan no ōpusa izlasīju tikai pirmo pusotru lappusi) – tās vietas pagājušā gadsimta vēsture vien ir vairāku sējumu vērta, pat no maniem fragmentārajiem vērojumiem.

Matiņa ezera stūrī pie tā ceļa (dambja, vispābā) savlaik bija pirts. reizēm ar klasesbiedriem tur svinējām dzīvi incognitō – vecāki ezera otrā krastā i nenojauta, ka atvase algebras mājasdarbu vietā risina eksistencijālākus jautājumus.

vadi, vadi, mūžīgie vadi – tie mani allaž nolaižoties tracināja un biedēja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(namiņš, kas iepeld kadrā ap 1:42)

(Reply to this) (Parent)