oj, forši, ka kādam patīk :)
par baterijas izturību aukstumā esmu bišk pārsteigts. manuālis neiesaka lidot mīnusos. kad man pienāca paciņa, mums te bija -17°C. paļāvies uz viena ungārpuikas apgalvojumu, ka viņš plivinājies 15 grādos, un uz savu nepacietību, devos pļavā ar apņēmību vismaz 5 minūtītes pamēģināt. zini, viņš nolidoja gandrīz 20, un bača rādīja 25%. laboratōrijas apstākļos un pie 0 m/s vēja tas lidojot 27 minūtes. bet ne jau mīnus septiņpadsmit! tas ir kaut kāds rupjš un klajš fizikas likumu pārkāpums :)

pirmajās dienās, pārskrienot ar vellō mājās uzlādēt baču un apskatīt bildes, rokas bija tā pārsalušas kā bērnībā, kad tu pārnāc, viss tāds tempridūriski negatīvs, izstiepis uz priekšu nekustīgas ķepiņas, un mamma, kaut ko spalgi kliedzot ārzemju valodā, bāž tās ķepas karsta ūdens baļļā, līdz tās atdzīvojas no skaudru īlenu dūrieniem, un nu jau tu kliedz muterītei līdzi – no sāpēm un, daudz vairāk, no prieka. (jo nušitā izpikojies tu vēl nekad iepriekš nebiji bijis)

lūk. es beidzot atkal mazliet kliedzu. no sāpēm un no prieka. ko vispārīgi arī citiem it kā pieaugušiem cilvēkiem varu ieteikt.

(Reply to this) (Parent)