Validation

Un omīte uzdāvināja man blenderi! Sveika, brīnišķā smūtiju pasaule!

Āgenskalna tirgus ir fantastisks (un to saku es, kam vienmēr ir bijusi nepatika pret tirgiem - burzmu, runāšanos ar pārdevējiem un nedrošību, ka cena ir adekvāta). Man liekas, ka šoziem es ēdīšu ļoti veselīgi un lēti.

Laikam būs tomēr jānolīgst kāds ar mašīnu, kas atgādā manas pekeles uz Rīgu. Doma, ka visu, kas man nepieciešams, es varu sapakot vienā koferī, tomēr bija pārāk optimistiska. Nē, precīzāk būtu tā - to, kas man nepieciešams, es varu salikt arī mugursomā. Koferī vietas nepietiek tam, ko es gribētu paņemt līdz.

Jē! Man ir mājas. Āgenskalnā.

Jau trešo dienu ik pa brīdim tirpst kājas potīte, precīzāk, pēdas virspuse pie potītes. Masēju, staipu un tirinu visādi, bet nepāriet. Ko lai dara? Drausmīgi kaitinoši.

Kādam varbūt ir idejas?
http://klab.lv/community/iztulko/475232.html

Paliku zem actiņas. Lai nu kā, bet es patiešām domāju, ka izglītības sistēmā kaut kas nav īsti riktīgi, ja cilvēki uzskata, ka uzreiz pēc bakalaura jāmetas uz maģistru, un vēlams to visu izdarīt līdz 25 gadu vecumam. Es patiešām negaidīju, ka ejot uz mg iestājpārrunām, sastapšos ar ķiķinošu skuķīšu pulciņu. Likās, ka būs vairāk cilvēku ap 30, kas zina, ko grib un dara. Arī ja globāli paskatās (izņēmumi ir vienmēr), vai jūs sevi 23 gadu vecumā sauktu par pieredzējušu? Es tad no dzīves rubīju visai maz, nedomāju, ka tas būtu kas slikts vai nenormāls, un līdz ar to neuzskatu, ka rīkojos ļauni, mazliet iesmīnot par šiem pieredzējušiem jauniešiem. Ar to arī šovakar diskusiju beidzu, apnika telefonā bakstīties.

Snovdens gadījumā nav imigrējis Latvijā? Šodien Rimi tieši viens tāds, kas pēc viņa izskatījās, aiz manis stāvēja, pirka šņabi, enerģijas dzērienu un alu.

Nesen nodomāju, ka lauki būs mani samaitājuši. Esmu sākusi just, cik atšķirīgs ir gaiss laukos un Rīgā un jau pēc dažām dienām pilsētā sāku alkt lauku gaisa. Un vēl šķiet, ka pilsētā ir tik daudz lieka, lai gan es nevaru izskaidrot, kas tas liekais ir.
Bet varbūt šīs sajūtas ir daļa no kļūšanas vecai. Līdz ar sentimentu par Dziesmu svētkiem. Es šobrīd divas nedēļas strādāju vienā iestādījumā Konventa sētā un viņdien tur pagalmiņā visu dienu nāca un dziedāja ansambļi, sešas vai septiņas stundas, un dziesmas tikpat kā neatkārtojās. Tas banālais izteiciens par latviešiem, dziedātāju tautu, todien es izdzirdēju, ka tas patiesi ko nozīmē. Bet vakar skatoties noslēguma koncertu pa tv, nodomāju, ka gribētos tādas mīlestības un cieņas vienam pret otru, tādas vienotības ikdienā. Tad ar mūsu tautu un valsti viss būtu kārtībā. Nu, bet tik un tā ir brīnišķīgi iedomāties, ka tās pašas dziesmas skanēs arī tad, kad manis, kad mūsu visu, kas dzīvo šobrīd, vairs nebūs. Būt pārlaicīga rituāla vērotājai.
Daļa no novecošanas laikam ir arī tas, ka man vairs negribas un nepatīk iet uz krogiem, kur smird pēc alus, tualetē nevar kārtīgi aizvērt durvis, un zālāja vietā ir plikas zemes pleķis; man arī vairs nepatīk dejot cilvēku piebāstā telpā, kur nav ko elpot, un sarunu uzturēt kliedzot otram ausī. Labāk dancot vienai mājās pie spoguļa vai ar slotu un lupatu pa istabu. Vientulība gan mani pēdējā laikā ir nogurdinājusi, bet apšaubu, ka krogū varētu iepazties ar tādu cilvēku, ar kādu gribētu saistīt savu dzīvi.
Neskatoties uz visām šīm pārdomām un apstākļiem, bija jau jauki atkal satikt labus, senneredzētus cibas paziņas, un parunāties kaut vai kliegšus. :)

Kurš grib ar mani iedzert alu kaut kur Vecrīgā vai centrā pēc 18, kamēr neoplasm noskaņojas uz pasēdēšanu vēlāk?

Izgāju pastaigāties un atnesu mājās pļavu. Dīvaini, ka agrāk nebija ienācis prātā tā izdarīt.

Es nezinu, vai svētdienā kāds dzīvojas iztulko komūnā, tāpēc pavaicāšu tepat pie sevis ar - kā angliski vislabāk pateikt "točka"? Man jau, protams, patīk eleganti vecvārdi, kam es savos meklējumos esmu uzdūrusies, bet šaubos, vai kāds sapratīs, kas domāts, ja rakstīšu "sly-grog shop".

Beidzot lietus gāziens atnācis arī līdz mums, šalc un dārdina pa palodzēm. Tik forši!

Uhhh, kā sacepinājos par 100 g kultūras, pierakstīju pilnu feisbuku, tagad jāiet paēst un atpakaļ pie rakstu darbiem.

Ābele zem loga sāk plaukt! Toties kaut kāds stulbs putns ir nodirsis loga stiklu no ārpuses vietā, ko es nevaru aizsniegt - man ir tādi pakešu logi, kam vaļā veras tikai maza vēdināšanas daļa sānos.

Es pēdējā laikā rakstu tik īsi, ka laikam būs jāpāriet uz tviteri. Bet arī nedēļas nogali var reducēt vienā teikumā - es nezinu vēl nevienu citu pilsētu, kam tā piestāvētu pavasaris kā Tartu. Pa ceļam uz turieni paspēju arī atklāt, ka man vairs neliekas, ka esmu par vecu stopošanai, un man radās kāda ideja, ko tuvākā mēneša laikā mēģināšu īstenot.

Un vēl šodiena ir ievērojama ar to, ka iedzēru glāzi vīna pirmo reizi divu mēnešu laikā (iepriekšējo reizi dzēru savā dzimenē, kad shelly un hotai atbrauca ciemos ar vīnu.

Rīt visu dienu grozīšos Latvijas filmu maratonā, ja nu kādam ir vēlme atnākt un pa starpu filmām iedzert ar mani kādu tējas tasi vai ko citu Tinto.