Diapozitīvs

Cilvēkam-orķestrim forši skolā strādāt. Vienu dienu esi Windows 11 gans, bet citu - Chrome OS. Trešajā - baksti Chrome pārlūku un ceturtajā - sniedz lietotājiem atbalstu un velc videoierakstus no novērošanas kamerām ārā. Piektajā - organizē pārvaldības politikas, bet sestajā - skaņo skolas pasākumus. Septītajā - taisi XLR kabelīšus dažādus, lai apskaņotu visu, kas skolā jāapskaņo.
Ikdienu manu veido šo sastāvdaļu kokteilis jauktā sasecībā un dinamikā. Garlaicīgi nav!

Šoreiz Skolēnu parlaments grib bīdīt skolas radio.
Ideja laba un nav problēmu - braucu uz darbu svētdienas vakarā un pētu skolas PA jebšu Public Announcement (publiskās apskaņošanas) sistēmu - kā tad tā ir organizēta, kā tad skaņas signāls tiek padots uz katru kabinetu un gaiteņiem... Svētdienas vakars, jo kā gan citādi pārbaudīsi kaut ko, kas bļauj pa visu skolu? Tikai un vienīgi neapdzīvotības laiki jāizvēleas. Lūk, dodos un pētu. Ahā - reku kontroles iekārta, reku signāls no tās iet uz kārtīgu jaudas pastūžu kaudzi, bet kur ir visa dižā vadu komutācija? Kaut kur vēl slēpjas, interesanti! Interesanti, bet šoreiz galīgi nav būtiski. Bet interesanti!

Pētu un izpīpēju situāciju:
1) XLR ieeja - sagaida skaļuma līmeņa kontroli otrajā galā - neģeld!
2) RCA ieeja - marķēta AUX un skaļumu gan var šeit regulēt - ģeld!
3) PA sistēma nozīmē darbu mono režīmā - jāparūpējas par iestatījumiem un standartam piemērotu vadu lodēšanu!

1
Nav košēri, jo tad visa skaļuma līmeņa kontrole ir tikai lietotāja galā un šāds risinājums uzprasās uz skaļu nedarbu, lietotāja kļūdiņu vai divām. Tāpēc nevajag taisīt tizli un tad rāties - vajag taisīt gudri! Tā, lai nemaz nepastāvētu iespēja pa visu skolu atskaņot kaut ko par skaļu! Tāpēc izdomāju saglabāt standarta apskaņošanas risinājumu ar mikseris > uzlodēts XLR vads nepieciešamajā garumā > PA ierīce, galā izvēloties tās AUX ieeju. Mono, protams! Lai to panāktu, veicu jaunradi:
2
Uzlodēju XLR > RCA pārejiņu un maksimālais skolas radio skaļuma līmenis tiks noteikts šajā galā, salāgojot to ar miksera 0dB atzīmi. Rezultāts: skolēnam kaifs griezt slaideri līdz galam, bet sistēmai un visiem ļaudīm skolā - radio pieņemamā skaļumā ar mazu jaudas rezervīti.
3
Tā kā uz visu sistēmu tiek padots tikai viens jeb mono signāls, nepieciešams arī avotam pateikt, ka strādājam mono režīmā. Citādi visa informācija, kas stereo attēlā miksēta uz labo kanālu, pazudīs nebūtībā un nebūs dzirdama. Tāpēc attiecīgi iestatījumi Windows platformā - Mono. Rezultāts - no laptopa austiņu ligzdas nāk ārā standarta 3,5mm vads, kas miksera galā sadalās divos 6,35mm jeb lielajos austiņu štekeros - katrs savam kanālam. No tiem tikai melnais jeb kreisais tiek laists mikserī kā Line-In - sarkanais karājas nelietots, nav vajadzīgs. Galā - viss datorā notiekošais skan pareizi. Koncertus, starp citu, arī apskaņo mono režīmā, lai visi visu dzirdētu vienādi.


Ko līdzīgu pirms vasaras brīvlaika taisīju arī Deju zālē, apejot nez kāpēc ar DAP sarežģītu pasākumu, kur cilvēki mocījās ar diskiem bojātā ierīcē, mēģinot datoru pievienot caur MIC ieeju, kas gaida sabalansētu signālu, nevis no datora nākošo...
Uzlodēju XLR > TRRS vadiņu, norādīju datoram strādāt Mono režīmā un miers, visi priecīgi - var diskus datorā, var strīmot, var visu ko pa taisno no interneta un miers - vairāk opciju, labāk. Un būtiskais - skan visa dziesma, nevis tikai kreisais kanāls pa visu zāli!
To bojāto DAP gaidu, kad norakstīs, lai varu atdzīvināt un lietot mājās kā CD atskaņotāju. Tam problēmas ar disku ātruma kontroles poci - gan jau kontaktu tīrīšanas vai kāda kondiķa problēma. Varētu būt risināma lieta un man tad mājās būtu foršs nestandarta verķis ar papildfīčām - atskaņošanas ātruma kontroli, piemēram. Palēnināts Dark Ambient pie diaprojekcijas izpildās ļoti labi, piemēram!


Rīt darbiņā gan jau atkal kaut kas cits būs jādiriģē :)

Ja gribi izcilu skaņu savās mājās un noliedz moderno miniaturizēšanas trendu, kas nenoliedzami skādē skaņai - iesaku šo pārdevēju ss.lv platformā: Ritvars vārdā, ja pareizi atceros. Krietnas audio mantiņas par labu cenu!

Es no viņa pirms gadiem 4 nopirku savas izcilās Dali 109 skandas, kas man liek smaidīt katru dienu.
Uzzvanīju, pateicu, ka gribu pačekot tās un tās skandas - aizgājām 3 draugi kopā nosēdēt viņa salonā kādu stundu. Cilvēks pieslēdza man interesējošās skandas, bet kaut kas neštimmēja. Pieslēdza citas - arī ne tas. Pieslēdza trešās un tas pats... Viņš acīmredzami nolasīja ķermeņa valodu - klusībā aizgāja uz stūrīti un izvilka milzīgās Dali 109, pieslēdza tās. Mūsu sejā parādījās smaids - pārdots! Budžets bija ~300, bet Dali 109 skaņa no mana maka izdzina arī pēdējo soķi - nenožēloju ne sekundi!

No lietotām skandām nav jābaidās. Labi būvētas un/vai restaurētas tās kalpos visu tavu mūžu!
Topi brīdināts - ja esi pircējs, būs ļoti grūti pamest viņa kantori bez skandām mašīnā! Būs grūti nākotnē pie kādas audiovajadzības neiedomāties uzreiz par Ritvaru. Cilvēks rubī fišku un to redz no piedāvājuma.

Mērījumi ar REW? ( ... tālāk ... )

Prieka vēsts
Redzēju kravinieku, kuru darbina šķidrinātā gāze. Rūc klusām, nesmird un uzrāviens - pārliecinošs, iekļaujas satiksmē. Re, piemērs: var nebojāt vidi UN reizē arī nebremzēt ekonomiku. Vajag tikai gribu un smadzenes - risinājumi ir jau šodien, indēties dīzelī ir izvēle un sabiedrības stulbums/vēsturiska centu pišana! Dīzeļmotoru dominance ir tas galvenais faktors, kāpēc Rīga smird un tajā dzīvot - diezgan riebīgi. Turklāt - no tiem dīzeļiem cilvēki spiež lielāku jaudu ārā, izgriežot eko sistēmas... Sātans virs sātana ar papildus toksiskajiem izmešiem, kas koncetrēti pilsētvidē. Tāda tā kreistietiskā sabiedrība - ar prātu neoperē un dirš savā pusdienu šķīvī.

Vilciena bars
Nez kuro reizi vesela klases grupiņa stāv perona/vilciena priekšā. Stāv, aizsprosto ceļu un viss - ne garām, ne apkārt. Bet garām un apkārt jātiek ~400 cilvēkiem... Man pohuj - kerzi smagi klaudz un lisaks pis aitu baram cauri, acīs skatīdamies. Bars pašķiras, Mozus nāk, bļe. Aiz manis izlauztā ceļa seko maziņš bariņš, kas iepriekš nekur netika.
Sēžu vilcienā un rakstu šo skreceli, un tikai pēc 2 min. pārējie tiek nākt uz vilcienu, riskējot nokavēt reisu. Tiešām pedagogs nevar bik piedomāt pilsoniski un paiet uz tālāko galu? Tur bļa ~66.6m vieta (vilciena garums esot ~100m)! Sen novērots, būs arī nākotnē. Jo atsakās navigēt ar smadzenēm, tā vietā navigē ar ego un baru. Kad galviņas uz pleciem nav, tad ķermenītis cieš!
Nav mums arī perona personāla, kas aitas dzenātu pareizi kā Japānā. Ja tā japāņu prakse kādreiz man šķita cringe, tad, vērojot paša sabiedrību - tomēr nepieciešams!

Zvana kolēģe
Vai esot variants, kā pieslēgt MacBook pie skolas Svētku zāles skaņas un video sistēmas. Nepakautrējos un sāku rēkt, sakot: -"Re, kā nu ir - stila vārdā paši sev rokat bedri un par to tūkstošus maksājat... Bet nu, neuztraucies - esmu parūpējies par risinājumu!" -"Nu, bet dāvinātam zirgam zobos neskatās!" -"Ā, nu jā, jā. Smalki, smalki!" Ierēcām un tā. Sakarīga būtne!
fApple - dongļu augonis un grēkābolu iekodušie vazājas kā nepieņemti nabagi ar visādām pārejām apkārt, jo fApple zina labāk, kā tev, aita, būs būt! Un pārsteidzoši vai nē, bet eleganti - kristietība gana aitas un iekostais ābols arī gana aitas, atņemot iespējas, kuras citi dod. Un tas esot ekskluzīvi, forši :D :D :D Jā, ražot dongļu e-waste ir super tālredzīgi un forši! Un Sapiens tad jārod risinājumi, kā pielāgoties Neanderthalensis.

Domājat, ka man patīk daudzus par aitām saukāt? Nē! Bet salīdzinājums ir akūti trāpīgs un izvairīties no precīzas valodas jūtiņu dēļ - nu, nē. Nē! Jūsu pašu kreistietība jūs par aitām sauc - es sliktāks, vai? Es labprātāk dzīvotu bik viedākā sabiedrībā. Bet, kāds pimpis nu ir, ar tādu jāmīž.

Audio-Technica nez kāpēc iesaka kārtridžu pozicionēt pēc Stīvensona ģeometrijas pat Line Contact adatām...
Visa lielā, smirdīgā skaņa iz jaunā kārtridža stakles nāca šīs ražotāja rekomendācijas dēļ, kuru man apstiprināja arī šo support. Palasījos, paizglītojos - Stīvensons minimizē iekšējā celiņa kropli - visur citur kropļo vēl vairāk. To ārstē ar Baerwald ģeometriju.

Pamēģināju un atpakaļceļa vairs nav.
Baerwald optimizē skanējumu visā plates laukumā un piešķir sirdsmieru, bet Stīvensons optimizē tikai pašas plates beigas.
Nav tāpēc arī jābrīnās, ka ar jauno galviņu beigām man nudien nebija jāpiesienās! Bet citviet - it sevišķi sākumā - vairākas plates vienkārši gribējās izslēgt un visu plašu padarīšanu - uzmest, jo dārgi un ja vēl šādas problēmas... Bet nu - problēmas ir fakin Stīvensonā un ražotājā, kas neņem vērā klausītāja aprīkojuma nianses!

Uzlabojumi:
- Kārtridžs pozicionēts atbilstoši Baerwald 2-point Protractor un izolēts no sistēmas ar teflona starplikām no abām turētāja pusēm!
- Azimuts piedzīts, mazliet parotējot galviņas turētāju tonarmā, to pievelkot. Ar USB mikroskopu redzams, ka ir OK!
- Rīt uz glancēta fotopapīra izdrukāšu Baerwald lokveida šablonu, kas piedzīts mana atskaņotāja specenei - loks max precizitātei!
- Stīvensona kroplības dēļ nopirku ārējo preampu, domājot, ka visa problēma ir kapacitātes jeb pikofarādu neatbilstībā... Beigās gan tā nav izmesta nauda, jo indeed arī šis verķis uzlabo skaņu un tās skatuvi. Bass per asi, dziļi un dāmas dzied ekstra samtaini; viss notiek!

Ja augšas pēc lokveida LāčMeža regulācijas kropļosies vēl - viennozīmīgi būs norakstāms uz plates māsteringa un spiešanas problēmām rūpnīcā.




Analogā pasaule pieprasa ļoti pacietīgu vērot, secināt un iterēt protošu cilvēku ar zemu roku izliekuma koeficientu - to es teicu par filmas foto, bet tas pats ir spēkā arī ar platēm. Prasības attiecas gan uz ražotāju, gan lietotāju.

To, ko gribējās mest pie malas, tagad gribas apskaut vēl vairāk! Plates - bez DIY hobija asinīs bīstami ķerties klāt - fun & educational stuff!

Pienāca tā diena, kad ienāca skolēni manā kabinetā pajautāt:
- Vai Jūs nezināt, kāpēc tad, kad datoros raksta Microsoft, parāda Microslop?
- Tāpēc, ka es Microsoft ciest nevaru un tā uzliku.
- Hehehehehe. Tad jau Jums Linux jābūt.
- Privātā lietošanā jā, bet darbā jābūt tam, kas ir - centralizēta pārvaldība, resursu pieejamība un tā, lai man pie katra kompja nav jāskraida...
- Ā.
- Pamanīja kāds beidzot! Patīk?
- Jā!
- Nu, re - es šobrīd kā reiz pārvēršu šos Windows laptopus par ChromeOS Flex datoriem. Lai Microslop ieskrienās.
- Oho, nu, jā. Labu dienu!
- Visu gaišu!

No rīta iekāpju RVR darinātajā vilcienā ar to fifīgi slīpo priekšu, sarkanajiem solo sēdekļiem ar ādas paskata pagalvjiem, interesanto salona izkārtojumu, kā arī elektriski atveramajām durvīm un citāda paskata ekrāniem, kuros rāda vilciena ātrumu, temperatūru salonā, pieturas: gluda teksta ritināšana un sajūta, ka tiktu lietota kāda e-reader tuvāka ekrāna tehnoloģija... Viss melnbalts, nulle reklāmu. Ļoti pareizi.

Iekšā nevis konduktore, bet gan teju stjuarte - "Ja gribas vēsāk, pārsēdieties vagona aizmugurē", "Paldies, ka izvēlējāties braukt ar mums", u.tml. lidmašīnām raksturīgās pieklājības.

Sajutos kā iekāpis dzīvā retrofutūrismā :)


RVR DR1AC laikam.
https://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=11&pid=1384038874#top_display_media

Pa īstam tā manās mājās notiek laikam tad, kad ir saliekts dimanta turētājs jeb Cantilever
Arī jauno beidzot salocīju un iztaisnoju, mēģinot piedzīt ģeometriju pēc Stevenson Arc Protractor.

Iezīmēta teritorija. Līkrocis : D
Skan labi tho!

Rīt jāizdukā būs Baervald lokveida šablons salīdzināšanai.
Katrs no tiem tēmē dažādi kontrolēt kropļojumus konkrētās plates daļās. Kaut kāds izlīdzinošs variants - kas šis solās būt - ir kā reiz tas, kas man nepieciešams, jo vairākām platēm sākums diezgan kropļojas augšās, bet uz beigām paliek prīmā. Značit - iepriekšējā ģeometrija/kārtridža pozīcija hedšelā izteikti deva priekšroku plates puses pēdējai dziesmai (un otrajai) - tajās pozīcijās, kurās šie šabloni tēmē perfektu stylus pozīciju celiņā, tādējādi ļaujot tām skanēt vislabāk.

Perfekti viscaur platē nevar. Fizika ar nelineāro tonarmu neļauj.
Tātad - jāatrod tikai "pareizo" šablonu, kas nostādītu adatu manai ausij tīkamā ģeometrijā, lai kroplītis būtu izsmērēts pēc iespējas vienādi pa visu plati, pēc iespējas nenostādot izteiktu preferenci kādā no riņķa gredzeniem, bet izlīdzinātu kaifu pēc iespējas pa visu laukumu.


Nākamā adata, kuru mēģināšu, būs eliptiskā profila. Man ir aizdomas, ka manā setupā tā varētu diezgan izpildīties - sevišķi ar sliktākas kvalitātes (mastering, pressing) platēm, kas veido ievērojamu piedāvājuma daļu - ja ne vairumu.
Tā arī nebūs tik prasīga pret šo ģeometriju, sliecoties vienmērīgāk izsmērēt kvalitāti pa visu plati. Jo mana šī brīža Line Contact profila adata ir baigi atklājoša - viena dziesma var skanēt prīmā, bet otra - kakaini - sevišķi vājākās platēs. Šī īpašība mierīgi varētu tikt nomierināta ar ne tik smalku - eliptisko adatu. Iespējams. Redzēs! Tiesa - ar smalko adatu ir forši pastiprināti dzirdēt lakas griežamās mašīnas atstātos motora troksnīšus - plates klusajā ievadā un izskaņā. Citreiz arī pa vidu, kas vecajās platēs tā neparādās. Grieztuvei veci gultņi/slikta izolācija :)

Krietni ceptās platēs MicroLine® (Audio Technica firmaszīme Line Contact profilam) adata izpildās vienkārši kolosāli!


Man ir jāšķiro plates 2 plauktos: Kaifs | Šmuce
Kaifa plauktu baudām ar mikrolīniju, bet Šmuces plauktu ar eliptisko. Vienādi hedšeli, vienādi kārtridži, vienādas stylus masas - atliek tikai pārskrūvēt galviņu pēc vajadzības, kas ir 10s darbs - nav jākrāmējas gar atsvaru! Izlīdzināt šmuci - tāds tas lielais mērķis.
Vēlākais tad nākamgad varēšu šo salāgojamību baudīt.

Tagad - tagad varu uzlikt kādu plati atskaņoties ar precīzo adatu un piezīmēt: kaifs vai šmuce!

Kā vakardienas ierakstā minēju - baigi labi bija vakar ieslēgt pieregulēto diaprojektoru, parādīt draugiem jaunākos diapozitīvus.
Šodienas gaismā vēl labāk. Noņemas nost melnas bezcerības plīvurs un iezīmējas skaidra taciņa nākotnei. Depresso nomaina gaismas espresso. Koncentrēti, motivējoši.


Fokusa problēmas?
Šajā Padomju zvērā radušās droši vien laika gaitā, neskaitāmas reizes man to izjaucot un saliekot - īsti neapzinoties, ka mainu kādu elementu ķēdē, tādējādi nojaucot visu precizitāti. Precizitāti, kas tur, zinot PSRS ražošanas tradīcijas, visticamāk, ka nemaz nebija. Lai nu kā - šīs problēmas ir risināmas un to pierāda jau paveiktais! Vēl tikai mazliet tālāk pa šo taku un diapozitīvs beidzot kļūs perfekti paralēls optikai, nodrošinot asumu no stūra līdz stūrim, beidzot reproducējot bildi ar tādu asuma dziļumu (Depth Of Field), kādu izvēlējos fotografēšanas brīdī. Laba sajūta to apzināties, ka te viss ir risināms!

Optikas un attēla lieluma salāgošanas problēma?
Atrisināta - nav, ko tēmēt uz perfektu attēla platuma salāgošanu ar ekrāna platumu - to reāli grūti panākt. Reāli grūti ir salāgot vienu ražoto elementu - optiku - ar citu ražoto elementu - projekcijas ekrānu - un salikt šos kopā allaž mainīgu izmēru telpās tā, lai projicētā bilde perfekti ierakstītos projekcijas ekrānā - no malas līdz malai. Kaut kur tas izdodas, kaut kur - nē. To jāņem vērā un nav nekādu ciešanu, ja attēls zīmējas mazāks par pieejamo nolaižamā ekrāna izmēru. Faktiski atrisināta problēma!

Slēdža problēmas?
Ārpus manas šī brīža kompetences, bet ir risināmas! Iespējams, ka te noderēs MI, lai saliktu kopā vienkāršu, elektriski sakārtotu 12V strāvas padevi uz elektromagnētu, izmantojot signālstrāvai paredzētu mikroslēdzi, kas vienkārši šīs slodzes netur un ar laiku izkūp gaisā. Šis ir visneskaidrākais pagaidām - elektronika pasveša lieta, kur nu vēl prasme uzprojektēt shēmu. Tur vajadzētu kāda elektroniku zinoša drauga palīdzību. Drauga, vai vismaz mākslīgā intelekta. Risināms!

Arhivēšanas problēmas?
Pirms kāda laika saliku dipus pa tēmām, bet tas nebija pareizi. Tas nenodrošina kontrastus, tas viendabīgumā noslīcina. Salikt visu atpakaļ - iespēja pasākt ko radošu. Iespēja sekot vecajiem pierakstiem un atveidot hronoloģiju +- pareizi. Ko izvēlēšos? Vēl nezinu, bet tas ir tikai izvēles un darba jautājums. Pirms mēnešiem citā tēmā biju rakstījis, ka man ir talants pieķerties kam tādam, kas drīz mirst. Ar diapozitīvu glabāšanas kastītēm ir precīzi tas pats. Bet hei - kāpēc man raudāt, ka neeksistē vairs izcils produkts, ja tā nāve man sniedz iespēju pašam pagatavot savu vizuālo Dainu skapi no finiera? Darāms un pat ļoti - kokapstrāde man patīk, viena no dzīves mīlestībām, tikai darbnīcas radošajam bomzim nav! Bet tas nekas - esmu patapinājis mēbeles tepat dzīvoklī. Visu var izdarīt ar primitīviem instrumentiem,

Projicētā attēla asuma problēma, tehnoloģijas un materiāla limits?
Te nu iezīmējas visinteresantākais un varbūt praktiskākais, pat ekonomiskākais faktors hobijā, runājot par atbilstošākā materiāla izvēli. Realitāte aiz loga absurdi vienkārša un ņemšu to par pamatu skaidrojumam, materiāla izvēlei:
1) sudraba graudiņa nestā informācija (melnbaltā filmiņa) ir ar augstāku izšķirtspēju, nekā pigmentu mākoņu nestā informācija (krāsu filmiņa)*;
2) melnbaltā filmiņa ir daudz lētāka par krāsu filmiņu. Sevišķi, kad pērc garos ruļļus un pats tin tos kasetnēs. Sevišķi, kad pērc tehnisko filmu;
3) melnbaltais attēls abstrahē. Esmu drīzāk par abstrakciju, nevis dokumentēšanu, lai gan mana fotogrāfija fiksē dabā esošo, neinscinē;
4) tehniskās melnbaltās filmiņas Aviphot Pan 80 un Aviphot Pan 200 sniedz iespēju izbaudīt infrasarkanās gaismas fotogrāfiju.
Saliekot šo visu kopā - lai tā krāsa ieskrienas! Mans materiāls ir augstas izšķirtspējas un zema ISO melnbaltā filmiņa ar jutību Infrasarkanajā spektra daļā - tehniskā aerofotogrāfijas filmiņa, tātad. Melnbaltais materiāls, kas ir abstrahējošs pats par sevi un no realitātes varu distancēties vēl tālāk, fotografējot caur infrasarkano filtru. Melnas debesis, melni ūdeņi, bāla lapotne, bālas un savāda izskata sejas, melnas acis. Citāda āda. Par daļēji caurspīdīgu kļuvis sarkanais apģērbs. Nenopriecāties!


35mm melnbaltā diafilmiņa mierīgi iztur 50x palielinājumu no tuva skatīšanās attāluma pieņemamā kvalitātē.
Ja nolemju, ka jau esmu pasaulei pierādījis to, ka ar Ilford Reversal Processing var panākt brīnišķīgus rezultātus ar teju jebkuru filmiņu uz Zemes, tad man atliek tikai šo ideju noslēgt ar mazu neizpildījuma astīti. Atliek psiholoģiski noslēgt šo projektu. Atliek vien izvēlēties spēcīgāko pieejamo materiālu un lietot jēdzīgu optiku. Jēdzīga optika jau lēnām uzrodas un visu pasaules filmiņu mocīšana ir skaidri iezīmējusi manu ideālo materiālu maksimālas kvalitātes nodrošināšanai: Aviphot 80 un Aviphot 200 izcelsmes filmiņas - vienalga ar kādu firmas zīmi uz iepakojuma. Tās projekcijas lampas siltumā praktiski nedeformējas. Tās nodrošina arī tālas veģetācijas augstu izšķirtspēju, nav tik jutīgas pret atmosfēras plīvuru (haze). Tās nodrošina iespēju fočēt infrasarakanajā gaismā. Šīs filmiņas kopā ar Ilford Delta 100 un FP4 Plus 125 jau faktiski nodrošina manas vajadzības! Pietiks censties pierādīt jau uzskatāmo. Laiks laboranta ķiteli nomainīt pret mākslinieka cepuri, laiks domāt abstraktāk, tematiskāk, absurdu komentējoši, kontrastaini. Laiks censties fotogrāfijai piešķirt papildus slāni. Moš izdodas?!

Krāsa? Krāsas vieta ir saulrieti un saullēkti, kāds portrets un tuvplāns kvalitatīvā gaismā.
Tā kā krāsa projekcijas palielinājumā izpildās sliktāk, domājot par fotografēšanu ar to, jādomā jau pielietojuma virzienos. Šajos minētajos virzienos nav jāsaglabā daudz detaļu un runa ir par formām, par krāsām, to kontrastiem. Krāsas joprojām ir nepārspējams filmiņas spēks. Bet nu - es tāpat esmu kļuvis par BW Reversal cilvēku. Tirgus un fizika mani tādu veidoja.


Vakardienas ieraksta kontekstā - ļoti noderīga introspekcija. Patiesi dzīvinoša. Terapeitiska tukšuma apcere.
Šo visu apzināties šobrīd ir atbrīvojoši, jēgpilni. Visu rīcību sasaldējošu barjeru vietā iezīmējas ceļš, kuru man skaidri iet. Iezīmējas arī laika limits - jāsakārto diaprojektors līdz galam, līdz riskēju ar to nodrošināt publisku projekcijas vakaru. Terapija indeed :)