Diapozitīvs

Nu jau kādu neilgu laiku savu muzikālo baudījumpreferenci varu apzīmēt ar vārdiem avangards Francijas Black Metal. Attiecīgās valsts Black Metal papētīšanu (1080 bandas, ļoti plašs lauks izpētei) iedvesmoja avangardie mākslinieki zem nosaukuma Blut Aus Nord ar Vindsval priekšgalā. Tā nu aizpētījos līdz Wolok ar lieliskā Anti Life Terror split ieraksta palīdzību, kurā talantus savienoja tādas bandas kā Sons Of Fenris, Reverence (Fra) un paši šizīgie Wolok.



1. A Virtual Black Hole Called Wolok; 04:59
2. Universal Void; 04:58
3. Nihil; 04:53
4. Intelligence Swallowed; 06:28
5. Last Breath; 01:22
6. Oblivion; 06:34
7. End Of All; 06:02

Tieši ar minēto split un šo Demo, kas ir pilna albuma garumā (pirmajā albumā ir identiska dziesmu liste - skaņai gan jābūt nopucētākai) uzmanības akā iekrita Wolok ar savu dīvaino skaņu, kuru varētu raksturot kā labu, dīvainu un citādu bleķi iz Francijas, kurš atgādina Horror filmu/videospēļu OST, kam klāt pievienots tīkami netīrs un šizīgi spēlēts, avangards bleķis vidēji ātrā izpildījumā.
Par dīvainu to padara ne tikai kopējā skaņas aina, kuru par savādu padara producēšanas un taustiņu lietošanas īpatnības, bet arī tīri Metal daļa - tradicionāla Black Metal radīšana vietām mijas ar Doom Metal raksturīgām pasāžām, Tehnical Death Metal raksturīgām struktūrām, basa spēli un vokālu, kurš estētiski noslēpts aiz interesantas sintētiskas apdares un skan attālināti, ļauni un piepildoši.
Arī produkcijas darbs, kā jau minēts, ir interesants - Wolok skaņas Metal porcija ir glīti sasmērēta, bet joproprojām visu var dzirdēt, saprast un sekot līdzi, bet ar dzidrāku skaņu ir apveltīta Wolok sintētiskā puse, kura rada dīvainas, klasiskajam šausmu kino vai Survival Horror videospēles mūzikas celiņam raksturīgas skaņas. Frankenšteinīgi gore-tehniski, Drakulīgi izsmalcināti un tumši, un Werewolvīgi zvērīgi - gards skaņas kokteilis, kuram netraucē (taisni otrādi) skanējums, kurš raksturīgs mp3@128KB/s CBR.
________________________________


1. Mesmerize (Absurd Introduction); 00:36
2. Memento Finis; 06:30
3. Apex Of Mockery; 05:36
4. Phallus Absconditus; 07:37
5. Mankind Euthanasia; 12:40
6. Wormz 07:43;
7. Voice Of God (Futile Conclusion); 02:28

Otrs bandas albums ir caurcaurēm augstāk aplūkotā demo labāko tradīciju turpinātājs un grupa šeit nedaudz vairāk paspēlējas ar savu interesanti producēto skaņu, radot biezi tumšo skaņas telpu, caur kuru pat ektoplazmai un gaismas stariem netikt cauri. Wolok liriskā bāze - patīkama atpūta no prātā vājas zaimošanas, tā vietā nedaudz abstrakcionisma un intelektuālākas zaimošanas, nedaudz no simbolizētas iekšu paķidāšanas, veldzējošas mizantropijas. Tīkami. Wolok - avangarda manta no Francijas.

Interesējoties par Blut Aus Nord, uzvedu sevi uz vēl vienas franču bandas pēdām - Reverence, kura savā otrajā albumā, līdzīgi kā Blut Aus Nord, spēlē intelektuālu, eksperimentālu, industriālu, atmosfēriski bagātu Black Metal.

Apvienības iepazīšanu sāku ar otro albumu "Chamber Of Divine Elaboration" un uhh, ku gards. Skaņa, savu inkorporēto fundamentu dēļ, ir visnotaļ līdzīga BAN skaņai, taču ar citādāku, attīstošāku pieeju (cik esmu secinājis klausīdamies albumu) - tendēta nedaudz vairāk uz ātrumu, un Industriju, bet nezaudējot atmosfēru. Man pat gribētos teikt, ka skaņa ir nevis līdzīga, bet ka BAN ir nostabilizējuši cietus pamatus jaunam apakšžanram iekš Black Metal, jo BAN paraudziņam seko (BAN skaņa jau ir jaušama arī pirms pārformēšanās, kad banda spēlēja industrializētu bleķi zem vārda Vlad) i The Axis Of Perdition, i šeit minētie, man jaunatklātie, bet jau iecienītie Reverence.

Šajā albumā banda rada lielisku, atmosfērisku, tumšu mūziku, kuru līdzīgi kā BAN un TAOP gadījumā ir grūti saukt par Black Metal, tematiski filosofējot par tādām tēmām kā urbānisms, nihilisms, dekadence un vecā, labā vardarbība. Un, klausoties minēto albumu, man vienkārši nav, kur piekasīties - vietā ir gan bieza, ambienta tumsa, gan Doomizēts Black Metal, gan industrija, gan elektronika, radot savdabīgu, pat baisu skaņas kokteili, kurā mašinērijas ellišķās skaņas savienojas ar elektroniskiem ritmiem, growliem un tīriem, savādi skanošiem dziedājumiem. Elementu kopums, kurš vilinājumā ir spēcīgāks par jebkuru rekomendāciju. 2007. gada albuma Chamber of Divine Elaboration satura tumšums viennozīmīgi ir gana sarūsējis, asiņains, šķietami pamests un klaustrofobisks, baisas atmosfēras pilns, lai par tā analogu minētu Silent Hill.( ... tālāk ... )