Diapozitīvs

Ehh, varbūt, neskatoties uz šo, jābrauc dzīvot uz Austrāliju šī iemesla dēļ? :D

"[...]the Australian government dished out AUD$10.4 billion in the form of cash handouts to families. For every kid a family had, you got AUD$1000. The point being that a large injection of cash money before Christmas would encourage spending, which would in turn prop up the economy. Looks like it worked. At least it worked for the video game industry. In Australia, video games sales for the month were up an astounding 39% [...]"

1000AUD = 343.5LVL

http://www.news.com.au/technology/story/0,28348,24812784-5014239,00.html

Ahh, šīs Leiputrijas zemes.
 

Lēmums: bija - vairs nebūs.
Pamatojums: 0% aktivitāte.
Sekas: ieraksti migrēja uz šejieni, meklējami ar tagiem "par spēlēm"; "recenzija"; "survival horror".

Āmen!
 

Clock Tower spēles, es ceru, jums ir zināmas!!!
Ja ne, neliels ieskats vēsturē: Clock Tower ir viena no tām spēlēm, kura dzemdināja Survival Horror videospēļu žanru kā tādu. Pats esmu izgājis trešo, lielisko daļu - emocionāli spēcīga, smalki izstrādāta, spriedzes, stāsta un izdomas bagāta spēlīte ar tumšu dabu.

Bet tagad sola mums dot Clock Tower filmu!

Manu verbālo masturbāciju ejakulātu lasītāji droši vien jau zina, ka man nepatīk Nintendo Wii, kā arī to, kāpēc.

Bet nu - reāls atspoguļojums: zemāk esošais videomateriāls parāda gan game-play principa idiotismu, gan spēļu anālismu (ievades mehānisma neparastums spēli nepadara par labu esam; protams, ir arī prātīgākas spēles uz Wii), gan spēlētāja izaugsmes trūkumu, idiotismu un [censored].
Augstāk minētās kombinācijas rezultāts: vīrietis ap 30 spēlē Wii, šim no rokām izslīd WiiMote un saplēš TV un tad šis sauc mammu, ZOMG. Retardi, bļeģ, kuri ne sūda necērt no videospēļu mākslas un to vispusējā dziļuma.

Video, visticamāk, ir fake (ērti novietota kamera un vīrieša reakcija), bet tik un tā - gardais ēdiens man ^^

http://kotaku.com/5110938/watch-a-wii-remote-destroy-an-lcd-tv
 

Beidzot iebraucu šīs spēles puzles tipos un game-play mehānismos.
Tik ļoti man iepatikās šī spēle, kuras oriģināls glīti gulēja manā plauktā vairāku mēnešu ilgumā, ka šodien pievienoju višlistei visu sēriju, kura sākās ar RPG, bet izauga līdz Adventure - forma, kuras ietvaros baudu šo spēli tagad. Recenzija sekos, bet viens jāpiemin: spēle ir kriptiskas un senas angļu valodas paraugstunda, atmiņas treniņš un baudījums dvēselei at it's finest.

Legacy of Kain is a series of video games developed initially by Silicon Knights in association with Crystal Dynamics. After a legal battle, Crystal Dynamics continued the series without Silicon Knights and Eidos Interactive became the publisher. Each game in the series incorporates elements of action and puzzle-solving in its gameplay and all are set in the fictional world of Nosgoth, united by the character of Kain, the series' amoral vampire antihero.

To date five games comprise the Legacy of Kain series, (Blood Omen, Blood Omen 2, Soul reaver, Soul reaver 2, Legacy of Kain: Defiance) each one developed for a video game console and later ported to Microsoft Windows. Critics widely praised the games for high-quality voice acting, storytelling, and visuals.

The idea behind Legacy of Kain was first conceived by Denis Dyack, the founder of Silicon Knights, as "a game which adults would want to play", featuring a strong narrative with cinematic elements and gameplay that demanded thought as well as reflexes.
 

Interaktīva vieta/3D pasaule, kurā gūt jaunumus no PlayStation, čatoties un citādi dzīvoties on-line ar PlayStation 3 verķi.

Bet tā ir arī vieta, kurā dirsties, lol
http://www.youtube.com/watch?v=--KAq8V4phY&eurl=&feature=player_embedded
 

Pēc dažiem gadiem būs man arī jāpamēģina paspēlēt virtuālo filmu (lasīt: Fahrenheit/Indigo Prophecy) - uz PS3 platformas tiek radīta patumša virtuālā drāma, kuras game-play ir attiecīgo pogu spiešana attiecīgajās situācijās filmiņas laikā - kad tiek parādīts, kādu pogu spiest. Skan aprobežoti. Ļoti. Lai gan spēles izstrādātāji sola jaunus game-play elementus. Bet skaidrs kā diena ir tas, ka šāda tipa spēlēs centrā ir stāsts un tā vizuālā/audiālā prezentācija, līdz ar to, ja stāsts ir interesants, tad būs arī interesanti to spēlēt, turklāt, ja ņemam vērā, ka stāsts nebūs gluži lineārs!

Rezultāts - filma, kuru "skatīties" vairākkārt un katrā reizē piedzīvot citādus notikumu pavērsienus, citādas beigas - tas vien nodrošina replayability. Mainīga un interaktīva filma, kurā piedalies, tātad, daudz vairāk jūti līdzi uz ekrāna notiekošajam, jo vairs neesi skatītājs, bet gan dalībnieks, no kura ir atkarīgs VISS. Un droši, ka tā būs ilgāka par jebkuru filmu (hmm, vienīgi Sátántangó (1994. gads; ilgums: 450 min = 7,5 h) varbūt varētu konkurēt)
Koncepts ir jauks, bet vēl neesmu paspējis nevienu tādu spēli paspēlēt, izņemot atsevišķas vadāmas filmiņas sākot jau ar Resident Evil 3 (bija jāizvēlas vai mukt, vai pretoties Nemesim).

Katrā ziņā, Heavy Rain patlaban stāv manā višlistē un daži iespaidīgi skaitlīši par spēli/interaktīvo filmu: ( ... tālāk ... )