Diapozitīvs

Pietiekami daudz esmu runājis par to, kā es saprotu filmu un tajā notiekošos procesus, to iniciatorus, secību un vispār – kamdēļ viss tas ir tā, kā ir. Visbiežāk gan nākas skaidrot savu filmas beigu redzējumu. Tā kā tas ir jādara visai nereti, izdomāju uzrakstīt savu filmas interpretāciju visiem turpmākajiem interesentiem.

Vispārēji:

Režisors – Cristophe Gans, kurš sevi definē par ļoti lielu Silent Hill fanu esam un savas idejas realizācijai viņam vajadzēja piecus gadus – lai ideju, scenāriju, tēlus un filmas dizainu saskaņotu ar Silent Hill autortiesību turētājiem – Konami.
Pēc visas šīs neatlaidības un apņēmības, mīlestības pret Silent Hill bezprecedenta universa daili, mums ir filma, kura veidota pēc psiholoģisku šausmu piesātinātas videospēļu sērijas ar tādu pat nosaukumu – Silent Hill.
Tajā ir apvienotas pirmās trīs šīs spēļu sērijas daļas - to elementi, par sakni ņemot Silent Hill pirmās daļas protagonistus, antagonistus un notikumus, kā arī palielu daļu vizuālā dizaina; Silent Hill 2 antagonistus un daļu vizuālā dizaina, Silent Hill 3 notikumus un atlikušo daļu vizuālā dizaina, klāt piemetot pašu filmas veidotāju radītus antagonistus un notikumu virknes, korelācijas, stāsta mīklas un citus Silent Hill’īgus elementus.

Nedaudz konkrētāk par elementiem no spēlēm:
No pirmās un trešās daļas (trešā ir pirmās tiešs turpinājums) ir ņemts stāsts, tā galvenie elementi un tēli (pamatā no SH1):( ... tālāk ... )

Lēngaitas psiholoģiska šausmene (ASV), kura NEPATIKS tiem tukšpauriem, kuri par labu filmu spēj nosaukt tikai tādu filmu, kuras stāsts pazūd zem specefektu mūriem. Bet šajā filmā ir baudāms averss - stāsts ir, specefektu teju vispār nav, izņemot dažus kinematogrāfiskus izgājienus un audiocilvēku spēlītes ar skaņām!

Kad domāju par šo filmu, prātā nāk kāda filmas recenzētāja teiktais iz IMDb, proti: "Some movies are just too good for people". Asociācija, kura radusies pateicoties labajai recenzijai un minētajai preambulai. Filmu nopirku tikai un vienīgi tā iemesla dēļ, ka vēlējos dziļi psiholoģisku Horror filmu - bez jebkādiem liekiem mēslojumiem - tīru psiholoģiju un tās dzemdinātas bailes, neizpratni, apjukumu. Vienvārd - vielu, par kuru domāt filmas laikā, pēc tās un vēl pēc n-tās noskatīšanās, meklējot daudzās norādes, pavedienus un arī references (homage) uz citiem mākslas darbiem.

Jocīga, bet patīkama sagadīšanās:
Tas, ka esmu prātā pists Silent Hill universa upuris, nevienam manis pazinējam nav noslēpums un apgalvojuma pierādījumi meklējami teju katrā 3. manā rakstā.
Tad nu, aplūkoju filmas vāciņu un dabūju ar attālu "deja vu" āmuru pa pieri - "kaut kur es to ratiņkrēslu iekš tādas pat dislokācijas esmu redzējis", nodomāju, "lai gan zinu, ka filmu neesmu redzējis. 100% zinu!"( ... tālāk ... )

Jaunākais radījums no tik ļoti spēcīgās un savdabīgās Silent Hill sērijas. Bet nu, sāksim ar to, ka šis konkrētais radījums ir pagalam nespēcīgs. Ja SH sērijas daļas liekam kopā, uz goda pjedestāla, tad šī daļa mērojas spēkiem ar SH4 un varbūt ir spēcīgāka par to, jo iekš Silent Hill: Origins ir vairāk no klasiskā Silent Hill, bet nu – viss ir salikts kopā gaužām vāji, netalantīgi, nemērķtiecīgi un tukši. Jap, tukši – nav pilnības un episkuma, dziļuma izjūtas, kuru sniedz sērijas pirmās 3 daļas. To nu es tiešā mērā skaidroju ar radītāju maiņu – tikai un vienīgi Team Silent (sākotnējie un vienīgie trū SH radītāji) zina, kā radīt īstu Silent Hill. Bet par visu sīkāk:

Pirmā lieta, kas izved no SH raksturīgā pamatīguma un perfekcionisma ir daudzie šie spēles gļuki un kukaiņi. Gļuko skaņa, ir novērojama attēla raustīšanās, ir nelielas vadības problēmas, ir vissliktākā kameras darbība no visām SH daļām, kā arī pat nerādīja vienu filmiņu man, kuru ieraudzīju tikai nejauši – ielādējot spēli no viena konkrēta seivfaila.

Bet, ja vērtējam spēli kā atsevišķu vienību (nesalīdzinām ar SH sērijas spozmi), tad nākas secināt, ka arī šī daļa ir laba. Bet, ja skatam kontekstā ar pārējām, tad šī ir vāja manta, kā jau minēju.
Galvenās spēles problēmas: Maz baisuma, daudz portu gļuku, vispārējs sasteigums, kurš jūtams viscaur spēlē, no gameplay viedokļa eleganta kontrolētā iešana uz "Otherworld", kura ir pretrunā ar SH pamatideju kā tādu, kā arī citi bezgala tīkamie, SH sērijā atrodamie simbolismi ir tikuši amerikanizēti, kā jau tas diemžēl bija gaidāms sakarā ar spēles izstrādātāju maiņu. Rezultāts ir apmēram tāds, kādu varētu definēt sekojoši: tumšs Resident Evil.

Grafiskā ziņā arī - citas PS2 SH daļas ir daudz spēcīgākas šajā jomā ar. SH: Origins sava vizuālā skata dēļ atceļo nedaudz pagātnē, atgādinot pārejas posmu no PlayStation 1 (SH1) uz PlayStation 2 (SH2), bet nu, man, kā cilvēkam, kurš spēles grafiku skata kā sekundāru lielumu, tas ir pie kājas. ( ... tālāk ... )

1990. gada psiholoģisku šausmu/mistērijas/drāmas filma, kuru iesaku absolūti visiem labas drāmas, labas mistērijas un lielisku šausmu filmu cienītājiem.
Jacob's Ladder ir filma, kura savu ieteikmi ir visai spēcīgi atstājusi uz vairākiem mākslas paveidiem, kuri dzima pēc tās.
Sevišķi šausmu kino ir ietekmējies no Jacob's Ladder radītāju idejām un viena konkrēta baidīšanas paņēmiena, par kuru labāk neizteikšos smalki, lai nesabojātu skatīšanās prieku.( ... tālāk ... )

Cik patīkami bija nejauši atrast šo spēli - vazājos pa netu un kārtējo (neskaitāmo) reizi nonācu līdz informācijai par Silent Hill iekš wikipedia.com. Šķiet, ka vēlējos info par SH5, cik atceros. Bet nu, lai paliek.
Tas, ko es ieraudzīju un kas pilnībā "paņēma" mani, bija manis līdz šim nepamanīts burtu salikums iekš tantes Wikijas, proti, Silent Hill: Orphan, jeb Mobile. Lieki piebilst, ka Eiropā pazīstamākais nosaukums (es tomēr dodu priekšroku oriģinālnosaukumam, lai gan titullapā neviens no abiem nefigurē - ir tikai Silent Hill) pasaka visu priekšā - tā ir SH spēle, spēlējama uz mobilajām iekārtām ar Java.
Domāju, ka lieki ir piebilst, ka mans prieks bija neizmērojams un atlikusī darba diena norakstīta, hehe.

Devos meklēt papildus info par spēli un visai drīz to atradu. Vēl vēlāk jau biju atradis vietu, kur spēli iegādāties, un tiklīdz biju darbā pēc slimošanas, nopirku un tajā pat vakarā ķēros klāt. Patīkami.
Bet nu, turpmāk par pašu spēli.( ... tālāk ... )