Silent Hill filmas īss, subjektīvs skaidrojums [+ atskats uz Silent Hill 1]
Oct. 22nd, 2008 | 03:21
No: : disfigurator
Pietiekami daudz esmu runājis par to, kā es saprotu filmu un tajā notiekošos procesus, to iniciatorus, secību un vispār – kamdēļ viss tas ir tā, kā ir. Visbiežāk gan nākas skaidrot savu filmas beigu redzējumu. Tā kā tas ir jādara visai nereti, izdomāju uzrakstīt savu filmas interpretāciju visiem turpmākajiem interesentiem.
Režisors – Cristophe Gans, kurš sevi definē par ļoti lielu Silent Hill fanu esam un savas idejas realizācijai viņam vajadzēja piecus gadus – lai ideju, scenāriju, tēlus un filmas dizainu saskaņotu ar Silent Hill autortiesību turētājiem – Konami.
Pēc visas šīs neatlaidības un apņēmības, mīlestības pret Silent Hill bezprecedenta universa daili, mums ir filma, kura veidota pēc psiholoģisku šausmu piesātinātas videospēļu sērijas ar tādu pat nosaukumu – Silent Hill.
Tajā ir apvienotas pirmās trīs šīs spēļu sērijas daļas - to elementi, par sakni ņemot Silent Hill pirmās daļas protagonistus, antagonistus un notikumus, kā arī palielu daļu vizuālā dizaina; Silent Hill 2 antagonistus un daļu vizuālā dizaina, Silent Hill 3 notikumus un atlikušo daļu vizuālā dizaina, klāt piemetot pašu filmas veidotāju radītus antagonistus un notikumu virknes, korelācijas, stāsta mīklas un citus Silent Hill’īgus elementus.
Nedaudz konkrētāk par elementiem no spēlēm:
No pirmās un trešās daļas (trešā ir pirmās tiešs turpinājums) ir ņemts stāsts, tā galvenie elementi un tēli (pamatā no SH1):
Alessa Gillespie/Cheryl Mason (filmā: Sharon da Silva/Dark Alessa);
Cybil Bennett;
Lisa Garland;
Rose da Silva (filmā aizvieto Harry Mason).
Grey Children (vai arī Mumblers iekš SH1 PAL versijas);
Janitor;
Creeper;
Dahlia Gillespie;
Dark Nurse;
No otrās daļas (nesaistīta ar 1. un 3. daļā notiekošajiem procesiem, stāstu) mums ir:
Pyramid Head;
Lying figure;
Creeper;
Mary (filmā: Alesas kā pēdējā bosa inkarnācijas vizuālais dizains);
Bubble Head Nurse.
Lai labāk izprastu visnotaļ komplicētās tēlu un notikumu savstarpējās saiknes, ir nedaudz jāanalizē tās daļas stāsts, kurš ir filmas stāsta pamatā.
Spēles režisors: Keiichiro Toyama
Spēle atveras ar FMV filmiņu, kurā Harijs un Šerila dodas izbraukumā uz kūrortpilsētu Silent Hill. Ir tumšs, vāji izgaismots ceļš, kurš ved cauri kalnu ceļu līkločiem. Garām pabrauc policiste ar motociklu (Sibila). Ceļš turpinās - Harijs pamana, ka motocikls ir nokritis ceļa malā, pie kalna, bet neapstājoties turpina ceļu, vien pavadīdams motociklu ar skatienu. Pēcāk uz ielas parādās kāds skolnieces tēls un Harijs, lai izvairītos no nenovēršamās sadursmes, strauji bremzē un apvidus mašīna, kurā ir abi protagonisti, nododas nekontrolējamai sānslīdei, līdz avarē – spēle satumst... Harry pēc avārijas atgūstas un dodas meklēt Šerilu (ideja bez šaubām ņemta no 1986. gada click ‘n point adventure spēles Uninvited), kura tiek vilkta aizvien dziļāk Silent Hill dzīlēs, drīz vien viņas tēlam nozūdot miglā, atstājot aiz sevis vien soļu skaņas. Harijs dodas pakaļ soļu skaņai, lai periodiski redzētu soļu skaņu radošo meitas tēlu un, lai kopā ar meitu tiktu ievilkts daudzajos Silent Hill universa groteskajos notikumos.
Tātad, pirmā daļa ir par tēvu, kurš ir zaudējis sievu un netaisās zaudēt vienīgo savu dārgumu – meitu. Absolūti neapstrīdama motivācija, lai mērķa sasniegšanai nekas nešķistu pārāks par šo motīvu. Bet tas ir stipri virspusējs skatījums. Īstā jēga: Spēles laikā iepazīstamies gan ar vienīgo varas pārstāvi – policisti Sibilu, gan ar Silent Hill reliģisko kultu The Order, gan ar tā piekopējiem Dāliju, Dr. Kaufmani, gan ar Lisu (multiplās personības radījušās Alesas kopēja, aprūpētāja slimnīcā), kā arī ar Alesas ciešanas manifestējošiem antagonistiem: Mumblers, Air Screamers, Groaner, Creeper, u.c; kā arī ar Silent Hill notikumiem, kurus tāpat rada atriebību alkstošā, 7 gadus reliģisku motīvu mocītā Alesas psihe (meitenei kopš bērnības piemīt telekinētiskas spējas un personību šķelšanās brīdī viņai ir 14).
Visus notikumus spēlē motivē The Order reliģiskais kults, tā reliģiskie priekšstati un kulta vadones Dālijas meita Alesa, kura ir tikusi upurēta reliģisku motīvu dēļ, bet palikusi dzīva un mocību gaitā radījusi vairākas personības ar tālejošu mērķi – lai kādu dienu, kad laiks būs pienācis, šīs ciešanas tiktu pārtrauktas, proti, lai Alesa mirtu.
It visi antagonisti, protagonisti un notikumi šajā spēlē ir saistīti ar šo reliģisko kultu un tajā cietušo Alesu, caur kuras būtību un miesu kulta locekļi vēlas dzemdināt Dievu un radīt paradīzi...
Šķiet, ka ar šādu spēles scenārija apskatu pietiks, jo, lai atspoguļotu visu, būtu nepieciešama teju vai vesela grāmatiņa un, lai gan esmu izgājis spēli sešas reizes, nedomāju, ka es būtu gana kompetents, lai to sīki un smalki skaidrotu – to var tikai Pats Radītājs.
Tagad, kad ir zināma tās spēles būtība, kura ir filmas pamatā, var aplūkot to.
Ņemot vērā to, ka filmas pamatā ir Silent Hill pirmās daļas stāsts, filmas stāsta saknē ir meitenīte Šērona (Šerila iekš Silent Hill 1; Heather un Šerila iekš Silent Hill 3), kura tiek saukta uz Silent Hill pilsētu, lai tā atkal apvienotos ar otru Alesas personības daļu (ko nešaubīgi var noprast filmas otrajā pusē) – Tumšā Alesa (mazā, atriebes kārā Šēronas dvēseles “dvīne”, kuru, tāpat kā Šēronas dvēseles daļu, radīja kulta ceremonijā cietusī Alesa (tātad, filmā arī ir saglabāts multiplo personību elements)). Saukšana izpaužas kā bīstama mēnessērdzība (atspoguļota filmas sākumā) un runāšana miegā, kuras laikā tiek pieminēta pilsēta Silent Hill. Vecāki (Christopher da Silva, Rose da Silva) nepaliek vienaldzīgi un meklē ārstniecības metodes – gan medikamentus, gan psihoterapijas.
Filma mums atspoguļo viena metodi – tiešu sauciena apmierināšana, lai izzinātu un saprastu. Tas arī tiek darīts un nākamie filmas kadri jau ir tieša Silent Hill pirmās daļas sākuma apspēlēšana – brauciens, avārija, pamošanās, tai sekojošā neizskaidrojamo notikumu, šķietamo murgu sākšanās, vēl daudzu citu “murgu” piedāvāšana, uztverto notikumu analīze un kulminācija pēc tās – tipiska J-Horrror receptīte.
Tāpat kā spēlē – viens no vecākiem (spēlē – Harijs; filmā - Roze) cenšas atgūt savu bērnu un šīs mazās dvēselītes daļas meklējumos tiek ievilkts aizvien dziļāk un dziļāk šajā Silent Hill pilsētā, kurai ir vairākas realitātes (to uzbūve ir nedaudz atšķirīga no pirmās daļas: 1) parastā, pamestā kūrortpilsēta, kuru redz izmeklētājs un Kristofers; 2) miglainā, pamestā Silent Hill spoguļrealitāte ar nogrieztajiem ceļiem un degošiem bezdibeņiem to vietā – realitāte, kurā atrodas reliģiskā kulta dalībnieki, Šērona un Roze; 3) tumšā un groteskā Silent Hill spoguļrealitāte, kurā notiek visniedomājamākais – sastapšanās ar vistumšāko, visgroteskāko Silent Hill daļu – saukta arī par The Otherworld.
Visas realitātes un to pārejas rada Alesa (upurētā, šo 2 meitenīšu personību/dvēseļu “māte”), kuras atriebes kāre un naids ir tik stiprs, ka tas sāk mainīt pasauli ap sevi (citāts no filmas: Dark Alessa: “When you're hurt and scared for so long, the fear and pain turn to hate and the hate starts to change the world.”) – viņa rada mazo, tumšo Alesu (Dark Alessa), kura tad arī dara “mātes” netīros darbiņus – atriebes dēmons – tā to var arī uztvert, lai saprastu labāk.
Tad nu šīs abas Alesas ir tās, kuras ļauj vai neļauj kādam ienākt šajās dažādajās Silent Hill dimensijās, kuras neredz citi (miglas klātā Silent Hill un Otherworld), ko lieliski apliecina Dālijas sacītā rindiņa, kad Roze viņu satiek pirmo reizi: “Only the dark one opens and closes the doors to Silent Hill”.
Ņemot vērā to, ka Šērona ir atlikusī sadalītās dvēseles daļa, kura ir jāatgūst, lai atkal apvienotu sadalīto personību, abas dāmas (Šērona un Roze) tiek ielaista miglainajā realitātē, vēlāk arī iekš Otherworld. Bet citi filmas tēli (vīrs un izmeklētāji), netiek laisti iekšā šajā miglas realitātē, kur nu vēl groteskajā Otherworld, jo tie ir potenciāls drauds plānu realizācijai un vienkāršs traucēklis.
Abas šīs Alesas diktē ne tikai notikumu vides, bet arī notikumu pamatmotīvus – piespēlē progresa gūšanai kritiskus elementus (zīmējums uz ielas, no kura Roze noprot, ka jādodas uz skolu; viesnīcas atslēgu piekariņš apkopēja (Janitor) mutē, no kura noprot, ka jādodas uz viesnīcu, kā arī piespēlējot melno darbiņu darošo Alesu kā tēlu dažādos kritiskos momentos, u.tml).
Tātad, abas Alesas kontrolē gan šīs divas Silent Hill realitātes, gan notikumus. Bet viņas kontrolē vēl kaut ko: tāpat arī šie monstri ir abu Alesu radīti tēli, kuri reprezentē gan skolēnus, kuri skolā Alesu (sadegušo) mocīja un pazemoja (tēls: Demon Children un Mumblers iekš spēles jeb Gray Children iekš filmas), gan apkopēju, kurš seksuāli izmantoja Alesu (sadegušo; tēls: Janitor – tas, kurš tualetēs bija saistīts ar dzeloņdrātīm un kura mutē bija viesnīcas atslēgas piekariņš, un kurš kļuva aktīvs iekš Otherworld). Arī pārējie filmas tēli – kulta locekļi daļēji ir abu Alesu ietekmē - līdz filmas beigām šī reliģiskā kulta locekļi bija atraduši izeju no soda par savu rīcību (Alesas upurēšana) bet beigās, kad abas dzemdinātās personības bija gatavas apvienoties un kad tika atrasts risinājums kā sodīt kulta locekļus, varēja notikt atriebība – Otherworld pārņēma arī baznīcas telpas un kults nežēlīgā veidā tika novākts no zemes virsmas (saldais ēdiens acīm un ausīm – tāpat kā visa filma).
Abas Alesas kontrolē it visu, kas notiek šajās divās citādajās Silent Hill realitātēs.
Redzam, ka filmas stāsts ļoti pieturas pie pirmās spēles pamatidejām (spēlē tāpat visu noteica kults un kontrolēja abas Alesas, bet mazo Alesu vēl kontrolēja Dālija) un brīvi interpretē dažus notikumus, tēlus.
Silent Hill universa kopējais stūrakmens – plašs, dziļš simbolisms, jēgpilnums (katrai lietai, notikumam un teju gandrīz katram uzrakstam uz sienas ir sava jēga) un groteskās realitātes, to maiņa – šis viss ir gan spēlēs, gan filmā.
Bet tagad parunāšu par šī raksta radīšanas cēloni.
Filma atstāj visai brīvi interpretējamas beigas, atstāj vietu, kur domāt un vēlēšanos skatīties vēl un vēl, lai izprastu; interpretācija tiešā veidā ir atkarīga no tā, cik šīs stāsta “puzles” detaļas skatītājs ir filmā pamanījis.
Atļaušos uzskatīt, ka esmu pamanījis to vairumu, līdz ar to, piedāvāju savu skaidrojumu:
Par beigām es sliecos uzskatīt to notikumu secību, kas sākas brīdī, kad Roze ar Sibilu dodas uz slimnīcu, lai ar liftu dotos līdz dēmona apartamentiem.
Kad tie tiek sasniegti (Alesas slimnīcas telpa, kur viņu kopj Lisa), tumšā Alessa sāk skaidrot notikumus, starp rindiņām un virs tām norādot uz dažādiem filmas simbolismiem, tēliem, notikumiem un to izcelsmi, saistību.
Pēc paskaidrojumu sniegšanas tumšā Alesa iemiesojas Rozes ķermenī, lai tādējādi tiktu pie iespējas realizēt loloto atriebību (varētu iekļūt baznīcā). Mirkli pēc tam, filma mums sniedz nelielu interpretāciju par Lisa izskatu/likteni, kurš momentāni atgādina spēlē redzēto, vienu no skumjākajām FMV filmiņām, kādu vien esmu redzējis.
Kad Roze nonāk baznīcā, tā tiek savainota, lej savas asinis uz altāra, caur kurām “iztek” arī iemiesojums un nu sākas elle – tās vārdi ir vaļā un caur tiem nāk personību māte Alesa (aptuvens Kristofera citāts iz filmas, bērnu patversmē, kad viņš pratina mūķeni: “She must be about 40 now!”. Iz spēlēm var sainterpretēt 38 gadus: 14 gadi – periods, līdz Alesa atkal kļuva par vienu personību; + 7 gadi – līdz Šerila kļuva par vienu personību; +17 - abu apvienoto meiteņu (Alesa un Šerila) vienota eksistence iekš Heather (SH3 protagoniste, Dieva dzemde)) un sāk realizēt savu atriebi – asinis un gaļa pa gaisu.
Atriebes laikā redzam, ka tumšā Alesa pa kāpnēm paceļas iz elles vārtiem un nāk padarīt savu pēdējo darbiņu – apvienoties ar Šēronu – līdz ar brīdi, kad tas tiek izdarīts, slaktiņš beidzas un nu mums ir 2in1 meitenīte, kura kopā ar māti (nav bioloģiskā, protams) dodas āra no baznīcas un pārmij dažus vārdus ar Alesas mammu:
Dālija: [pēc slaktiņa] Why didn't she take me with the others?
Roze: Because you're her mother. Mother is God in the eyes of a child.
Pēc īsās sarunas abas dāmas (2in1 meitenīte un viņas adoptētāja) dodas prom, iedarbina mašīnu un dodas mājup. “Mistiski” parādās ceļš pāri bezdibenim un visai drīz meitenes ir savās mājās, pie mīlošā vīra.
Bet, vai viss ir tā? Cilvēkam vajag vien nedaudz vērības, lai saprastu, ka šāds beigu atstāstījums ir pretrunīgs – meitenes ir miglā, bet Kristofers – joprojām parastajā, mūsu realitātē – bez miglas un tumsas.
Šādi filma pamet arī pēdējo interpretējamo smadzeņdarbu. Piedāvāju tā risinājumu:
Šķeltās personības apvienot ir grūti (nepieciešamas dažādas terapijas gadu ilgumā) un var dominēt “ļaunā identitāte”. Domājams, ka tā tas ir arī šajā gadījumā – tumšā Alessa nospiež Šēronas personību.
Kāpēc? Raksta sākumā minēju Dālijas citātu no filmas: “Only the dark one opens and closes the doors to Silent Hill”. Raksta vidū iztirzāju, ka tumšā Alesa kontrolē realitātes. Un zeme, kura parādījās zem mašīnas meitenēm izbraucot no Silent Hill, tiešā veidā ir šāda durvju virināšana.
Tāpat ir skaidrs, ka dāmas nav mirušas, ko apliecina īsais dialogs baznīcā ar Dāliju (trīs dāmas atrodas vienā realitātē, sarunājas – bet cauri realitātēm saziņa nav iespējama (filmas pirmajā pusē Kristofers tikai ar maņām juta Rozi, kad meklēja viņu pilsētā, bet nespēja komunicēt ar to; filmas beigās arī viņš tikai sajūt)).
Vēl viens atslēgbrīdis beigu saprašanai bija tumšās Alesas skatiens, pirms tā apvienojās ar Šēronu slaktiņa laikā. Šis pats skatiens atkārtojās arī tad, kad meitenīte pastaigājās pa miglas pildītajām mājām, lieki norādot, ka no abām personībām dominē tumšā, kurai šī miglas realitāte ir nepieciešama tās eksistencei (atliek vien šādi pieņemt) – tādējādi tā nelaiž abas dāmas atpakaļ realitātē bez miglas un briesmām (nosacīti, protams).
Tātad, neviens no ģimenes nav miris, tikai atrodas dažādās realitāšu plāksnēs, - vienā laikā, bet ne telpā.
----------------------------------------
Ģēnijs vārdā Keiichiro Toyama – izdomāt šādu sižetu (spēlēm, kuras interpretētas filmā), kur itin visam ir skaidrojums (kuru jāmāk atrast un salikt kopā), kur itin viss savstarpēji mijiedarbojas tik estētiskās un pārsteidzošās manierēs!
------------
Ģēnijs Akira Yamaoka – cilvēks, kurš pats neklausās šādu mūziku (Industrial un Dark Ambient), bet ir radījis absolūti lielisku šo žanru kokteili, ietverot tajā pamatīgu mentalitātes daļu, radot tādu mūziku, kura ir kā kulaks uz acs groteskajiem Silent Hill notikumiem!
------------
Ģēnijs Christophe Gans – kopā ar citiem talantiem kinematogrāfiski korekti atveidojis šo komplicēto Silent Hill universu un paguvis vēl korekti parotaļāties, interpretēt pa savam!
----------------------------------------
Visu cieņu!
Vispārēji:
Režisors – Cristophe Gans, kurš sevi definē par ļoti lielu Silent Hill fanu esam un savas idejas realizācijai viņam vajadzēja piecus gadus – lai ideju, scenāriju, tēlus un filmas dizainu saskaņotu ar Silent Hill autortiesību turētājiem – Konami.
Pēc visas šīs neatlaidības un apņēmības, mīlestības pret Silent Hill bezprecedenta universa daili, mums ir filma, kura veidota pēc psiholoģisku šausmu piesātinātas videospēļu sērijas ar tādu pat nosaukumu – Silent Hill.
Tajā ir apvienotas pirmās trīs šīs spēļu sērijas daļas - to elementi, par sakni ņemot Silent Hill pirmās daļas protagonistus, antagonistus un notikumus, kā arī palielu daļu vizuālā dizaina; Silent Hill 2 antagonistus un daļu vizuālā dizaina, Silent Hill 3 notikumus un atlikušo daļu vizuālā dizaina, klāt piemetot pašu filmas veidotāju radītus antagonistus un notikumu virknes, korelācijas, stāsta mīklas un citus Silent Hill’īgus elementus.
Nedaudz konkrētāk par elementiem no spēlēm:
No pirmās un trešās daļas (trešā ir pirmās tiešs turpinājums) ir ņemts stāsts, tā galvenie elementi un tēli (pamatā no SH1):
Protagonisti:
Alessa Gillespie/Cheryl Mason (filmā: Sharon da Silva/Dark Alessa);
Cybil Bennett;
Lisa Garland;
Rose da Silva (filmā aizvieto Harry Mason).
Antagonisti:
Grey Children (vai arī Mumblers iekš SH1 PAL versijas);
Janitor;
Creeper;
Dahlia Gillespie;
Dark Nurse;
No otrās daļas (nesaistīta ar 1. un 3. daļā notiekošajiem procesiem, stāstu) mums ir:
Pyramid Head;
Lying figure;
Creeper;
Mary (filmā: Alesas kā pēdējā bosa inkarnācijas vizuālais dizains);
Bubble Head Nurse.
Lai labāk izprastu visnotaļ komplicētās tēlu un notikumu savstarpējās saiknes, ir nedaudz jāanalizē tās daļas stāsts, kurš ir filmas stāsta pamatā.
Silent Hill pirmās daļas stāsts īsumā:
Spēles režisors: Keiichiro Toyama
Spēle atveras ar FMV filmiņu, kurā Harijs un Šerila dodas izbraukumā uz kūrortpilsētu Silent Hill. Ir tumšs, vāji izgaismots ceļš, kurš ved cauri kalnu ceļu līkločiem. Garām pabrauc policiste ar motociklu (Sibila). Ceļš turpinās - Harijs pamana, ka motocikls ir nokritis ceļa malā, pie kalna, bet neapstājoties turpina ceļu, vien pavadīdams motociklu ar skatienu. Pēcāk uz ielas parādās kāds skolnieces tēls un Harijs, lai izvairītos no nenovēršamās sadursmes, strauji bremzē un apvidus mašīna, kurā ir abi protagonisti, nododas nekontrolējamai sānslīdei, līdz avarē – spēle satumst... Harry pēc avārijas atgūstas un dodas meklēt Šerilu (ideja bez šaubām ņemta no 1986. gada click ‘n point adventure spēles Uninvited), kura tiek vilkta aizvien dziļāk Silent Hill dzīlēs, drīz vien viņas tēlam nozūdot miglā, atstājot aiz sevis vien soļu skaņas. Harijs dodas pakaļ soļu skaņai, lai periodiski redzētu soļu skaņu radošo meitas tēlu un, lai kopā ar meitu tiktu ievilkts daudzajos Silent Hill universa groteskajos notikumos.
Tātad, pirmā daļa ir par tēvu, kurš ir zaudējis sievu un netaisās zaudēt vienīgo savu dārgumu – meitu. Absolūti neapstrīdama motivācija, lai mērķa sasniegšanai nekas nešķistu pārāks par šo motīvu. Bet tas ir stipri virspusējs skatījums. Īstā jēga: Spēles laikā iepazīstamies gan ar vienīgo varas pārstāvi – policisti Sibilu, gan ar Silent Hill reliģisko kultu The Order, gan ar tā piekopējiem Dāliju, Dr. Kaufmani, gan ar Lisu (multiplās personības radījušās Alesas kopēja, aprūpētāja slimnīcā), kā arī ar Alesas ciešanas manifestējošiem antagonistiem: Mumblers, Air Screamers, Groaner, Creeper, u.c; kā arī ar Silent Hill notikumiem, kurus tāpat rada atriebību alkstošā, 7 gadus reliģisku motīvu mocītā Alesas psihe (meitenei kopš bērnības piemīt telekinētiskas spējas un personību šķelšanās brīdī viņai ir 14).
Visus notikumus spēlē motivē The Order reliģiskais kults, tā reliģiskie priekšstati un kulta vadones Dālijas meita Alesa, kura ir tikusi upurēta reliģisku motīvu dēļ, bet palikusi dzīva un mocību gaitā radījusi vairākas personības ar tālejošu mērķi – lai kādu dienu, kad laiks būs pienācis, šīs ciešanas tiktu pārtrauktas, proti, lai Alesa mirtu.
”Silent Hill writer Hiroyuki Owaku described Alessa's situation as one of "obsession", wherein "the object of Alessa's obsession was only for herself to cease to exist. It is a sentiment rooted in benevolence". As Alessa is rendered immortal while acting as the vessel for her faith's unborn god, she becomes affixed to the idea of escaping life to die. Her appearance changes depending on the place within which she resided, as her most negative emotions are concentrated in certain locations that hold significance to traumatic experiences in her past.”
“The principle behind her [Alessa's] behavior is that she desires to escape from suffering. It will become easier to understand if I say 'to die'.”
“Team Silent originally intended to name her "Asia" after Italian film director Dario Argento's daughter, Asia Argento, but dropped it in favor of "Alessa" when they decided that it was much too uncommon a name. The character is represented by the Empress card in Silent Hill's Tarot symbology.
Although Alessa is not always physically present throughout gameplay, her presence is reinforced by symbolism. Images of wheelchairs, bloody bandages, and halved things are suggestive of her hospitalization and death, and rotating objects such as fans and valves are indicative of her constant cycle of death and rebirth. The burns suffered in her mother's ritual are reflected in writhing shadows and the twisted movements of Silent Hill's creatures, and her rejection of the cult's teachings and of herself as the conduit for calling forth its god are marked by blood-red background tones, recurring bad dreams, and afterimages.”
It visi antagonisti, protagonisti un notikumi šajā spēlē ir saistīti ar šo reliģisko kultu un tajā cietušo Alesu, caur kuras būtību un miesu kulta locekļi vēlas dzemdināt Dievu un radīt paradīzi...
Šķiet, ka ar šādu spēles scenārija apskatu pietiks, jo, lai atspoguļotu visu, būtu nepieciešama teju vai vesela grāmatiņa un, lai gan esmu izgājis spēli sešas reizes, nedomāju, ka es būtu gana kompetents, lai to sīki un smalki skaidrotu – to var tikai Pats Radītājs.
----------------------------------------
Papildus par Silent Hill universa tēliem, radījumiem – info no Radītāja:
http://www.translatedmemories.com/bookp
http://www.translatedmemories.com/bookp
http://www.translatedmemories.com/bookp
http://www.translatedmemories.com/bookp
Silent Hill 3 stāsts īsumā: http://www.translatedmemories.com/bookp
http://www.translatedmemories.com/bookp
----------------------------------------
Tagad, kad ir zināma tās spēles būtība, kura ir filmas pamatā, var aplūkot to.
Filmas stāsts, notikumi un neliela to analīze:
Ņemot vērā to, ka filmas pamatā ir Silent Hill pirmās daļas stāsts, filmas stāsta saknē ir meitenīte Šērona (Šerila iekš Silent Hill 1; Heather un Šerila iekš Silent Hill 3), kura tiek saukta uz Silent Hill pilsētu, lai tā atkal apvienotos ar otru Alesas personības daļu (ko nešaubīgi var noprast filmas otrajā pusē) – Tumšā Alesa (mazā, atriebes kārā Šēronas dvēseles “dvīne”, kuru, tāpat kā Šēronas dvēseles daļu, radīja kulta ceremonijā cietusī Alesa (tātad, filmā arī ir saglabāts multiplo personību elements)). Saukšana izpaužas kā bīstama mēnessērdzība (atspoguļota filmas sākumā) un runāšana miegā, kuras laikā tiek pieminēta pilsēta Silent Hill. Vecāki (Christopher da Silva, Rose da Silva) nepaliek vienaldzīgi un meklē ārstniecības metodes – gan medikamentus, gan psihoterapijas.
Filma mums atspoguļo viena metodi – tiešu sauciena apmierināšana, lai izzinātu un saprastu. Tas arī tiek darīts un nākamie filmas kadri jau ir tieša Silent Hill pirmās daļas sākuma apspēlēšana – brauciens, avārija, pamošanās, tai sekojošā neizskaidrojamo notikumu, šķietamo murgu sākšanās, vēl daudzu citu “murgu” piedāvāšana, uztverto notikumu analīze un kulminācija pēc tās – tipiska J-Horrror receptīte.
Tāpat kā spēlē – viens no vecākiem (spēlē – Harijs; filmā - Roze) cenšas atgūt savu bērnu un šīs mazās dvēselītes daļas meklējumos tiek ievilkts aizvien dziļāk un dziļāk šajā Silent Hill pilsētā, kurai ir vairākas realitātes (to uzbūve ir nedaudz atšķirīga no pirmās daļas: 1) parastā, pamestā kūrortpilsēta, kuru redz izmeklētājs un Kristofers; 2) miglainā, pamestā Silent Hill spoguļrealitāte ar nogrieztajiem ceļiem un degošiem bezdibeņiem to vietā – realitāte, kurā atrodas reliģiskā kulta dalībnieki, Šērona un Roze; 3) tumšā un groteskā Silent Hill spoguļrealitāte, kurā notiek visniedomājamākais – sastapšanās ar vistumšāko, visgroteskāko Silent Hill daļu – saukta arī par The Otherworld.
Visas realitātes un to pārejas rada Alesa (upurētā, šo 2 meitenīšu personību/dvēseļu “māte”), kuras atriebes kāre un naids ir tik stiprs, ka tas sāk mainīt pasauli ap sevi (citāts no filmas: Dark Alessa: “When you're hurt and scared for so long, the fear and pain turn to hate and the hate starts to change the world.”) – viņa rada mazo, tumšo Alesu (Dark Alessa), kura tad arī dara “mātes” netīros darbiņus – atriebes dēmons – tā to var arī uztvert, lai saprastu labāk.
Tad nu šīs abas Alesas ir tās, kuras ļauj vai neļauj kādam ienākt šajās dažādajās Silent Hill dimensijās, kuras neredz citi (miglas klātā Silent Hill un Otherworld), ko lieliski apliecina Dālijas sacītā rindiņa, kad Roze viņu satiek pirmo reizi: “Only the dark one opens and closes the doors to Silent Hill”.
Ņemot vērā to, ka Šērona ir atlikusī sadalītās dvēseles daļa, kura ir jāatgūst, lai atkal apvienotu sadalīto personību, abas dāmas (Šērona un Roze) tiek ielaista miglainajā realitātē, vēlāk arī iekš Otherworld. Bet citi filmas tēli (vīrs un izmeklētāji), netiek laisti iekšā šajā miglas realitātē, kur nu vēl groteskajā Otherworld, jo tie ir potenciāls drauds plānu realizācijai un vienkāršs traucēklis.
Abas šīs Alesas diktē ne tikai notikumu vides, bet arī notikumu pamatmotīvus – piespēlē progresa gūšanai kritiskus elementus (zīmējums uz ielas, no kura Roze noprot, ka jādodas uz skolu; viesnīcas atslēgu piekariņš apkopēja (Janitor) mutē, no kura noprot, ka jādodas uz viesnīcu, kā arī piespēlējot melno darbiņu darošo Alesu kā tēlu dažādos kritiskos momentos, u.tml).
Tātad, abas Alesas kontrolē gan šīs divas Silent Hill realitātes, gan notikumus. Bet viņas kontrolē vēl kaut ko: tāpat arī šie monstri ir abu Alesu radīti tēli, kuri reprezentē gan skolēnus, kuri skolā Alesu (sadegušo) mocīja un pazemoja (tēls: Demon Children un Mumblers iekš spēles jeb Gray Children iekš filmas), gan apkopēju, kurš seksuāli izmantoja Alesu (sadegušo; tēls: Janitor – tas, kurš tualetēs bija saistīts ar dzeloņdrātīm un kura mutē bija viesnīcas atslēgas piekariņš, un kurš kļuva aktīvs iekš Otherworld). Arī pārējie filmas tēli – kulta locekļi daļēji ir abu Alesu ietekmē - līdz filmas beigām šī reliģiskā kulta locekļi bija atraduši izeju no soda par savu rīcību (Alesas upurēšana) bet beigās, kad abas dzemdinātās personības bija gatavas apvienoties un kad tika atrasts risinājums kā sodīt kulta locekļus, varēja notikt atriebība – Otherworld pārņēma arī baznīcas telpas un kults nežēlīgā veidā tika novākts no zemes virsmas (saldais ēdiens acīm un ausīm – tāpat kā visa filma).
Abas Alesas kontrolē it visu, kas notiek šajās divās citādajās Silent Hill realitātēs.
Redzam, ka filmas stāsts ļoti pieturas pie pirmās spēles pamatidejām (spēlē tāpat visu noteica kults un kontrolēja abas Alesas, bet mazo Alesu vēl kontrolēja Dālija) un brīvi interpretē dažus notikumus, tēlus.
Silent Hill universa kopējais stūrakmens – plašs, dziļš simbolisms, jēgpilnums (katrai lietai, notikumam un teju gandrīz katram uzrakstam uz sienas ir sava jēga) un groteskās realitātes, to maiņa – šis viss ir gan spēlēs, gan filmā.
Bet tagad parunāšu par šī raksta radīšanas cēloni.
Silent Hill filmas beigas, to analīze:
Filma atstāj visai brīvi interpretējamas beigas, atstāj vietu, kur domāt un vēlēšanos skatīties vēl un vēl, lai izprastu; interpretācija tiešā veidā ir atkarīga no tā, cik šīs stāsta “puzles” detaļas skatītājs ir filmā pamanījis.
Atļaušos uzskatīt, ka esmu pamanījis to vairumu, līdz ar to, piedāvāju savu skaidrojumu:
Par beigām es sliecos uzskatīt to notikumu secību, kas sākas brīdī, kad Roze ar Sibilu dodas uz slimnīcu, lai ar liftu dotos līdz dēmona apartamentiem.
Kad tie tiek sasniegti (Alesas slimnīcas telpa, kur viņu kopj Lisa), tumšā Alessa sāk skaidrot notikumus, starp rindiņām un virs tām norādot uz dažādiem filmas simbolismiem, tēliem, notikumiem un to izcelsmi, saistību.
Pēc paskaidrojumu sniegšanas tumšā Alesa iemiesojas Rozes ķermenī, lai tādējādi tiktu pie iespējas realizēt loloto atriebību (varētu iekļūt baznīcā). Mirkli pēc tam, filma mums sniedz nelielu interpretāciju par Lisa izskatu/likteni, kurš momentāni atgādina spēlē redzēto, vienu no skumjākajām FMV filmiņām, kādu vien esmu redzējis.
Kad Roze nonāk baznīcā, tā tiek savainota, lej savas asinis uz altāra, caur kurām “iztek” arī iemiesojums un nu sākas elle – tās vārdi ir vaļā un caur tiem nāk personību māte Alesa (aptuvens Kristofera citāts iz filmas, bērnu patversmē, kad viņš pratina mūķeni: “She must be about 40 now!”. Iz spēlēm var sainterpretēt 38 gadus: 14 gadi – periods, līdz Alesa atkal kļuva par vienu personību; + 7 gadi – līdz Šerila kļuva par vienu personību; +17 - abu apvienoto meiteņu (Alesa un Šerila) vienota eksistence iekš Heather (SH3 protagoniste, Dieva dzemde)) un sāk realizēt savu atriebi – asinis un gaļa pa gaisu.
Atriebes laikā redzam, ka tumšā Alesa pa kāpnēm paceļas iz elles vārtiem un nāk padarīt savu pēdējo darbiņu – apvienoties ar Šēronu – līdz ar brīdi, kad tas tiek izdarīts, slaktiņš beidzas un nu mums ir 2in1 meitenīte, kura kopā ar māti (nav bioloģiskā, protams) dodas āra no baznīcas un pārmij dažus vārdus ar Alesas mammu:
Dālija: [pēc slaktiņa] Why didn't she take me with the others?
Roze: Because you're her mother. Mother is God in the eyes of a child.
Pēc īsās sarunas abas dāmas (2in1 meitenīte un viņas adoptētāja) dodas prom, iedarbina mašīnu un dodas mājup. “Mistiski” parādās ceļš pāri bezdibenim un visai drīz meitenes ir savās mājās, pie mīlošā vīra.
Bet, vai viss ir tā? Cilvēkam vajag vien nedaudz vērības, lai saprastu, ka šāds beigu atstāstījums ir pretrunīgs – meitenes ir miglā, bet Kristofers – joprojām parastajā, mūsu realitātē – bez miglas un tumsas.
Šādi filma pamet arī pēdējo interpretējamo smadzeņdarbu. Piedāvāju tā risinājumu:
Šķeltās personības apvienot ir grūti (nepieciešamas dažādas terapijas gadu ilgumā) un var dominēt “ļaunā identitāte”. Domājams, ka tā tas ir arī šajā gadījumā – tumšā Alessa nospiež Šēronas personību.
Kāpēc? Raksta sākumā minēju Dālijas citātu no filmas: “Only the dark one opens and closes the doors to Silent Hill”. Raksta vidū iztirzāju, ka tumšā Alesa kontrolē realitātes. Un zeme, kura parādījās zem mašīnas meitenēm izbraucot no Silent Hill, tiešā veidā ir šāda durvju virināšana.
Tāpat ir skaidrs, ka dāmas nav mirušas, ko apliecina īsais dialogs baznīcā ar Dāliju (trīs dāmas atrodas vienā realitātē, sarunājas – bet cauri realitātēm saziņa nav iespējama (filmas pirmajā pusē Kristofers tikai ar maņām juta Rozi, kad meklēja viņu pilsētā, bet nespēja komunicēt ar to; filmas beigās arī viņš tikai sajūt)).
Vēl viens atslēgbrīdis beigu saprašanai bija tumšās Alesas skatiens, pirms tā apvienojās ar Šēronu slaktiņa laikā. Šis pats skatiens atkārtojās arī tad, kad meitenīte pastaigājās pa miglas pildītajām mājām, lieki norādot, ka no abām personībām dominē tumšā, kurai šī miglas realitāte ir nepieciešama tās eksistencei (atliek vien šādi pieņemt) – tādējādi tā nelaiž abas dāmas atpakaļ realitātē bez miglas un briesmām (nosacīti, protams).
Tātad, neviens no ģimenes nav miris, tikai atrodas dažādās realitāšu plāksnēs, - vienā laikā, bet ne telpā.
----------------------------------------
Ģēnijs vārdā Keiichiro Toyama – izdomāt šādu sižetu (spēlēm, kuras interpretētas filmā), kur itin visam ir skaidrojums (kuru jāmāk atrast un salikt kopā), kur itin viss savstarpēji mijiedarbojas tik estētiskās un pārsteidzošās manierēs!
------------
Ģēnijs Akira Yamaoka – cilvēks, kurš pats neklausās šādu mūziku (Industrial un Dark Ambient), bet ir radījis absolūti lielisku šo žanru kokteili, ietverot tajā pamatīgu mentalitātes daļu, radot tādu mūziku, kura ir kā kulaks uz acs groteskajiem Silent Hill notikumiem!
Lai nedaudz par viņu parunā daži video:
Theme Of Laura dzīvajā:
http://www.youtube.com/watch?v=EJ38UUXj
Intervija:
http://www.youtube.com/watch?v=uj8CR89k
Ar SH nesaistīts viņa darbs:
http://www.youtube.com/watch?v=48ZQucEf
------------
Ģēnijs Christophe Gans – kopā ar citiem talantiem kinematogrāfiski korekti atveidojis šo komplicēto Silent Hill universu un paguvis vēl korekti parotaļāties, interpretēt pa savam!
----------------------------------------
Visu cieņu!