Diapozitīvs

Vai nu esmu sevi kapitāli pārpratis, vai arī tiešām laiki mainās un viss iet galīgā dirsā, jo es - introverti noskaņota būtne - šobrīd priecājos par mūzikas pirkšanu fiziskā veikalā, uzprasoties uz paaugstinātas maksas mijiedarbību ar cilvēkiem...

Un kā gan nepriecāsies, ja veikalam uzmet e-pastu ar interesējošo plašu sarakstu un saņem info, ka zem 40€ šobrīd ir tikai pēdējie Thy Catafalque albumi? O, vismaz kaut kas pieejams un bik lētāk, nekā pašam sūtīt no Discogs - veikala interesi ieskaitot!
Katafalks man, protams, der - lai gan sarakstu iedevu diezgan garu un deficīta stāvoklis īsti neliek sajūsmā raut uzacis ārā. Izdomāju, ka jāņem pats pēdējais albums, jo tas vienkārši ieper dāsnāk, ir muzikāli daudzveidīgāks un, kas pats būtiskākais - skanējums atgriežas pirmo albumu pagalmā: Ekstrēmais Metāls ungāru gaumē - ņamma, nu! Rakstu veikalam:
- Ok, lai tad brauc pēdējais Katafalks!
- OK paldies, I. ( ... tālāk ... )

Pirms pāris nedēļām padalījos spekulācijā par to, ka digitālā attēla klīniskā tīrība strādā īstenībā uztverei pretējā virzienā. Tā sterilitāte padara visu plastmasainu, sterilu - tiek zaudēta vizuālā materiāla reāluma jeb "filmas sajūta". Prātuļoju, ka pie vainas ir troksnis/grauds, jeb - kā to nosauca šajā pirms 3 dienām uzpeldējušā video, kas grābstās ap kino pasauli - tekstūra. Un jā, smuki parāda lietas būtību. Uzskatāmam paraugam gan jāieslēdz 4K un vajag vismaz monitora izmēru, nevis mobilo.

https://www.youtube.com/watch?v=XptD8ohC77w

O, gaidīju šādu pētījumu - jo jebkuram dārzenim skaidrs, ka fiziskās kontroles mašīnās aizstāt ar ekrāniem ir vienkārši stulbums un apzināta uzprasīšanās uz nelaimi trenda (stulbuma) dēļ. Īsumā - bakstāmekrāns mašīnā tevi padara par sliktāku braucēju, nekā dzērājšoferītis vai pīpētājšoferītis. Un lietot ekrānus (mobilos) pie stūres ir tā kā aizliegts tieši šī iemesla dēļ.

Bet trends interesants - pati tehnoloģija nav jauna - elektroauto bija pirmie teju - arī salona aprīkojums tā kā noslīpēts un zināms poligons. Bet nē - atgriežas pie elektromotoriem un sāk pist salonu garlaicības dēļ. "Ūūū, mums "jauns" dzinējs - visus ratus tagad jāizgudro no jauna!!1!1!"

https://www.youtube.com/watch?v=HauQtcj7UTM

Mīlēt CRT - gan 1) iekšķīgi, gan 2) ārīgi:

1
Man tinīts ap 15KHz - ap šo reģionu tusē 50Hz CRT TV augstsprieguma trafiņš, radot vecajiem teļļukiem tipisko sīcoņu. Smadzene sekmīgi nofiltrē no uzmanības, bet dzirdams principā 24/7. Ir arī ļautiņi, kas tinīta dēļ pašnāvības taisa. Trauslās dvēselītes... Mana miesa gan iemīlēja tieši CRT sīcoņu - varēja principā cita frekvence piemesties :D

2
CRT teļļuks līdz PS2 ēras beigām nepildīja prosta monitora funkciju - tas bija retro konsoļu attēla māsteringa pēdējais solis, kas noapaļoja asos stūrus, noslīpēja raupjās vietas un nogludināja tekstūras, sapludināja toņus. Geimot vecās spēles uz Trinitrona - bauda, lai gan proper ditheringam būtu jālieto Composite vadu - negribu, jo tad detaļas izplūst putrā... Šobrīd dzenāju Deus Ex PS2 portu un labi iejutos tajā šķietami retrotukšajā spēles pasaulē. Tā izskatās pareizi un input lags - kas tas tāds?! Rodas vēlme principā vecās sērijas izspēlēt no jauna uz CRT. Un kāpēc gan ne - sāku ar CRT, tad emulēts šādi un tādi - ij uz LCD, ij OLED - un tagad - padzīvots, redzēts. Salīdzināts un secināts - CRT ir sava vieta geimera mājsaimniecībā, tas nav prosta monitors. It sevišķi, ja aizraujies ar retro spēlēm un spļaudies uz mūsdienu amorālo laupīšanu.



Kāds zina vai dzīvs vēl kāds dinozaurs, kas varētu apkopt manu Trinitron CRT?.


P.S.
No attēlā redzamajiem CRT man palicis tikai platekrāna un tas arī būtu tā kā uz atdošanu - lieks. Jo esmu nopircis ērai atbilstošāku 100Hz 4:3 Trinitronu un 50Hz japāņu brīnumu - bet to lietot negribas, jo 50Hz ir kapitāls stroboskops. Tā ka principā man šobrīd lieki 2 CRT darba kārtībā - ja nu kādam retro nieze piemetusies. Japānis māk 120V un vēl kaut kādi bonusi bija. Monitorā pa kreisi - PS1 spēles Silent Hill karte

Rimeiki, remāsteri un tamlīdzīgas atraugas - tā vietā, lai es maksātu par iespēju rakāties svaigos vēmekļos, pacelšu un uz galda uzlikšu dižsmagu un palielu 4:3 CRT, un pageimošu Elkor pirktos oriģinālus, kuri gaida manu uzmanību un beigu galā - radīja visu šo kulta padarīšanu, kuru atvēmums cenšas vēlreiz notvert, pa ceļam zaudējot ĻOTI DAUDZ savas identitātes un unikāluma, devalvējoties līdz "aktuāliem" trendiem.

Es būtu cieņpilnāks, ja ar šo enerģiju tiktu radīts turpinājums. Bet nu, geimings šodien ir ekspluatatīvs un atšālējies: netuvoties!

Runājot par muzonu ārpus Ekstrēmā Metāla (Death, Black, Doom - pareizais gals un vieta, kur manām ausīm tikai sākas klausīšanās vērts metāls) ir ne reizi nācies pamanīt, ka no tās enerģijas tālu nav arī kārtīgi plosošs reps - nesaudzīgs, agresīvs, nepieradināts. Lai gan neesmu repa piekritējs nevienā pašā vietā (virspusējība, zemiskums, ārišķība, tukšums un totāla pimpība kā pašmērķis), tajā skaņā kaut kas ir...

Un tad antāk Peelingflesh un parāda - jā, tā nav tikai šķietamība. Tā lieta lieliski iet kopā un atgādina manu agrīno mīlestību pret Brutal Death Metal/Slam! Ja esi ekstrēmā metāla piekritējs - izaicinu šī albuma klausīšanās laikā pačku nekratīt - lisu vai matainu - kādu nu daba devusi. Dodu 90%, ka nesanāks!
It sevišķi 9. dziesmiņā: The G Code (feat. Alex Erian & Steve Marois), kas, manuprāt, ir labākais Peelingflesh skaņas paraugs.

https://uniqueleaderrecords.bandcamp.com/album/the-g-code

No vairuma kaut cik kompetentu skamu var baisi vienkārši izvairīties:
- Būt introvertam - uzreiz tur sociālā inženērija nobāl, bet tā - tā ir visu skamu pamatā.
- Lietojot e-mail relay jeb vienreizējus e-pastus katrai vietnei vai to tipam. Uzlauzta datubāze vairs nesāp - pie īstā e-pasta netiek.
- Kontaktpersona tēlo iestādi? Pazvani uz tās oficiālo Nr. un pastāsti par situāciju. Izmanto tikai oficiālos instrumentus.
- Neatbildēt uz svešiem numuriem*, kas zvana tikai vienu reizi. Ja kādam tevi vajag, zvanīs vismaz vēl vienu reizi. To pat var uztaisīt kā filtru.
- Par pliku velti kaķi sprāgst. Patrenē kritisko domāšanu, uzdod sev neērtus jautājumus.

*Nevar neatbildēt, jo darbs?( ... tālāk ... )

Legālā tirgū šādā traģēdija notikt nevarētu un tas, kas legāls, nevilina tik ļoti kā aizliegtais. Bet esošajā regulējumā jauniete par savu jaunieša vecumā tik tipisko zinātkāri samaksāja ar dzīvību...

Būtu labāk meitēns izvēlējies ko drošāku - kaņepi vai sēņuku, skābi vai DMT - arī staigātu vesela. Kas norāda uz to, ka ģeldētu atkal Veselības mācība un šoreiz - runāt par jauniešiem aktuālo - tieši, faktuāli, bez demonizēšanas... Jādomā, ka traģēdija nenotiktu, ja meitēns zinātu, ka ar tabletēm un tamlīdzīgiem sūdiem nav, ko berzēties - pārāk augsts ne tikai smagas atkarības, bet arī pārdozēšanas risks - atšķirībā no psihedēliķiem, kas jaunietes radošajai ievirzei kā reiz būtu nācis par labu.

Ehh, draugi. Varbūt izvēlaties pareizas narkotikas - tās, kuras bagātina, nevis sagrauj?! Kur prāts ķerties pie sintētiskajiem opiātiem? Ehhh.

https://www.youtube.com/watch?v=5C6mCgfzPa4