Diapozitīvs - Vai plate skan sliktāk par magnētisko lentu, kompaktdisku un FLAC?

Es, telefontubbie informēts, 2026. gada 16. maijā aizgāju uz “Bolderāja” paklausīties Jura Lapinska stāstos par viņa audio lietām, ierakstu tehnoloģijām un visu šo pasākumu diriģējošo fiziku. Liels paldies par šo informāciju, Tūbij!

Baigi interesanti bija paklausīties gan Jura lietās, gan klausītāju izpratnes līmenī par audio - viss notika tādā intīmā sarunu atmosfērā un mazā apmeklētāju skaitā, kas šķita baigi forši. Tiesa - sarunas arī bija par visvisādu subjektīvu šņagu, tāpēc paņēmu no sarunas tikai tehnisko/man interesējošo, būtisko.

Piemēram to, ka cilvēks ar ļoti augstu precizitāti savulaik piegājis magnētiskajām lentām - bijis dižpirāts, kurš ar lētajām padomju lentām panācis zemāku fona trokšņu līmeni, nekā dārgajās ārzemju lentās. Kā? Samazinot brīvās lentas garumu starp fiksējošajiem elementiem, lai berze, lentai slīdot gar galviņu, netirinātu lentu pa magnētisko lauku tik ļoti šurpu turpu - gluži kā pirksts, kas vilkts pret slapju stiklu sāk “pīkstēt”. Tā rezultātā - netiek ierakstīta izteikta augstfrekvences fona šņākoņa. To Juris panāca pats ar saviem draugiem - mikronu precizitātes līmenī būvējot lenšu atskaņotājus. Cepuri nost!

Sarunas laikā kāds no apmeklētājiem pieminēja, ka tikko kā nopircis Bītlus vinilā! Juris uzreiz sāk teju spļaudīties un zākāt šo, viņaprāt, arhaisko tehnoloģiju, kas ir atvasinājums no 1877. gada izgudrojuma… Juris uzsver, ka ārējā mala jā - tā varot pacelt visus cilvēkam dzirdamos 20kHz, bet tuvāk centram un aiz tā esot viss slikti, jo celiņa skriešanas ātrums, salīdzinoši ar ārējo malu, ir daudz, daudz lēnāks, tādējādi pazaudējot precizitāti. Mazliet vēlāk Lapinskis pieminēja, ka teorijā platē varot visu precīzi ierakstīt, bet atskaņot - nē! Adatiņa nevarot izlēkāt visu vairs tik smalki, tāpēc, teiksim, tīra 10kHz signāla vietā sanākot putra. Ar aparātu to redz, bet dabā ar ausīm?
Vai tiešām, lietojot, teiksim, mikrolineārā profila adatu, iegūtais signāls ir nelietojams? Un vispār - kas dzīvo šajos 10kHz? Sibilantās skaņas! Šņāceņi, bungu šķīvīši, spalgi troksnīši un efekti…

Man uzreiz jautājums sev: vai dabā tas arī izpildās un cik ļoti? Vai tiešām plates beigās šīs augstās frekvences sāk kropļoties? Kaut kā to neesmu dzirdējis no savām 47 platēm! Esmu dzirdējis, ka paliek klusāk, bet ne kropli! Sajūtu tukšu salmu kulšanu… Tas brīdis, kad cilvēka asās attieksmes izaicina sabiedrību… Sevišķi tad, kad cilvēks tur sarunas izskaņā iereibušai "augstās" sabiedrības blondai krevelei skaļi lika mūziku uz stipri sūdīgas skaņas sistēmas, smaidot par... Muzikalitāti, nevis to, cik precīzi un smuki skan! Tās jau ir pavisam dažādas lietas, Juri!
Starp citu - pirmais magnētiskais ieraksts tapis 1898. gadā - par kādu salīdzinošo arhaismu te vispār ir runa, Juri? Abas lietas senas kā pasaule...

Lai nu kā - likšu runāt praktiskam eksperimentam, jo viss pārējais tāpat ir tukša diršana. Доверяй, но проверяй!

Aprīkojums:
- Atskaņotājs: Audio-Technica AT-LP120XUSB
- Spēka pievade: tieša piedziņa (Direct Drive) ar kvarca ātruma kontroli. Strobs uzrāda izcilu stabilitāti
- Priekšpastiprinātājs: iebūvētais
- Skaņas noņēmējs: Audio-Technica AT-VMN95ML - mikrolineārais profils, kas lieliski paņem celiņa detaļas (tāds pats ir rūpnīcā)
- Adatas svars uz plates (Tracking Force): 2,3g
- Dators: 2015. gada ar Windows 10 OS
- Signāla avots: USB
- Ieraksta programma: Audacity v3.7.7
- Ieraksta parametri ieraksta programmā: 96kHz/24 bit

Plates:
- Igorrr - Amen. Pirkta jauna un atskaņota līdz ~13 reizēm - meistarības paraugstunda!
- Kuba - Laukumi. Pirkta jauna un atskaņota līdz ~8 reizēm - meistarības paraugstunda - malači, Jersika!
- Sovvaļnīks – Napaseitynuots. Uzdāvināta stipri lietota - inženieru brāķis no Lažas speciālās internātpamatskolas. Muzicēšana gan ir prīmā!

Digitalizēšana:
- Telpā relatīvs klusums, dzirdama adatas dziedāšana. Aiz loga līst lietus, atmosfērīgi
- Pēcapstrāde: skaļuma normalizēšana, lai abi avoti skanētu vienādi kvalitatīvi, tad sinhronizēšana un piegraizīšana
- Normalizēšanas metode: Loudness Normalization > Perceived Loudness > -18.0 LUFS
- Sagatavotā testa FLAC parametri: tādi paši, kā etalona FLAC

Etalons/kontrole - Bandcamp FLAC:
- Igorrr - Amen. 44.1kHz/24 bit
- Kuba - Laukumi. 44.1kHz/24 bit
- Sovvaļnīks – Napaseitynuots. 44.1kHz/16 bit - salīdzinoši mazais bitu dziļums (kompaktdiska standarts) te ir mazākā problēma


Rituāls:
Uzlieku plati uz atskaņotāja, ieslēdzu uz 45RPM un ar zamša birstīti notīru plati perfekti - uz tās nav saredzams neviens pats puteklītis. Ar adatas tīrīšanas slotiņu no visām pusēm noslauku adatu. Tad ar drēbju tīrāmo rullīti notīru zamša birstīti. Tā ir perfekti tīra, putekļus netransplantē.
Pēc tīrīšanas uzlieku pareizo ātrumu, atveru Audacity un spiežu Ierakstīt. Uzlieku adatu uz ievadceliņa un dodos taisīt ēst. Platenieks strādā un dators caur USB ieraksta visu plates pusi. Kad tā cauri, otrai pusei rituāls tiek atkārtots. Cilvēks negaida, kamēr krāsa žūst, dara savas lietas - baro savus kaķus un sevi… Pēc tam minimāla failu apstrāde - kā minēts augstāk.




Sagatavotie materiāli testam
Periodiski skan FLAC, periodiski plate. Testa failu nosaukuma galā ir norāde, no kuras plates vietas ir iegūts avots (ārmala, vidus, iekšmala), pretstatot to kontrolei. Vai tu ar savām ausīm un pieejamo atskaņošanas tehniku, neskatoties špikerī, vari noteikt, kurā brīdī skan kurš avots? Dubultklikšķis un skanēs turpat uz vietas, bet visprecīzākais ieskats nāks no iekačāšanas un lokālas atskaņošanas - sevišķi ar kvalitatīvām austiņām. Ja vēlies, vari turpat Draivā iekomentēt savu viedokli.




- FLAC zīmējums lielā pietuvinājumā atšķiras no LP zīmējuma - ar laiku rodas pat fāžu nobīdes. Manam atskaņotājam ir kvarca kristāla rotācijas ātruma devējs, bet īpatnība pret kontroli ir acīmredzama. Pieņemsim, ka nobīde ir abu ierīču kļūdas summa: gan lakas griešanas mašīnas, gan mana atskaņotāja, lielāku kļūdas procentu piešķirot manam atskaņotājam. Ticamāk.

- Skaņas zīmējuma atšķirības dzirdei ir vienaldzīgas, abi avoti (ja tie ir kvalitatīvi veidoti) skan jauki un, kā smejas - problēmas rodas no salīdzināšanas. Citos vārdos - šķiet, ka problēma eksistē tikai mēraparatūrā.

- Plates nolietojums - eksistē? Jā un nē! Audio pasaule ir māņu pilna (kā, piemēram, vinilu nedrīkstot klausīties biežāk par reizi 24 stundās, jo tas izkusīs…) un cilvēki atgremo cits cita murgus bez jelkādas pārbaudes. Piedāvāju noskatīties materiālu, kurā uzskatāmi redzams, kāds ir vinila nolietošanās apmērs un kurā audio spektra diapazonā tas manāms visvairāk:
VWestlife video “Three-way vinyl record wear test”

- Jautāju vēlreiz: vai eksistē plates nolietojums? Jā! Ja mēs runājam par kvadrofonisko ierakstu, kurā aizmugurējo kanālu signālu iekodēja ar augstas frekvences signālu (līdz pat 45kHz CD-4 standartā, nepieciešams Shibata vai Microlinear adatas profils), kuru veido trausli vinila materiāla izcilnīši. Zemāk redzamajā YouTube video sniegtajā elektronu mikroskopa attēlā redzams, ka standarta celiņš neizrāda nolietojuma pazīmes, bet augstās frekvences quad rieviņas ir jau diezgan izsmērētas kā plastilīns - adatu noteikti vēl tirina, bet rieviņas vairs nav tik labi definētas.
Vai problēma ārpus smalkiem mērinstrumentiem eksistē?
Jādomā, ka kvadrofonisko plašu spēja ātrāk nolietoties (sevišķi tad, ja atskaņo ar nepiemērotajām konusveida vai eliptiskajām adatām un lielu Tracking Force) ir vienkārši ekstrapolēta uz stereo un pat mono vinilu, kas šādu smalku augstfrekvences rievojumu nesatur. Jā, nekopts vinils ar nolietotu adatu sabojāsies jau mērāmi un tieši augstajās frekvencēs virs ~17kHz. To gan izbalansē fakts, ka, cilvēkam novecojot, pasliktinās augšējo frekvenču dzirdamība! Noveco plate un tu tai līdzi - bauda ~nemainās:
Microscopy Specialist video “QUADRAPHONIC VINYL Explained under an ELECTRON MICROSCOPE!”

- Vinila svaram nav nekāda sakara ar tā skaņas kvalitāti, varat likties mierā ar saviem 180 gramiem. Visu izsaka inženieru darbs, nevis materiāla masa. That said - iemesls nepirkt ir tikai viens: plates skanīgums ir tieši proporcionāls roku izliekuma koeficientam: S _plate ∝ K _inženieri ⋅ K _klausītājs
Tas ir spēkā visās ieraksta tapšanas stadijās, attiecas arī uz digitālo avotu. Ja izliekuma koeficients ir augsts, jebkurš avots skanēs bēdīgi. Sovvaļnīka gadījumā vienlīdz sūdīgi skan plate un FLAC. Digitālais avots turklāt masīvi cietis no Loudness War un platē arī dinamika pašvakra, bet vismaz nav sadzīts līdz galam viss kā digitālajā avotā! Tādējādi uzskatāmi redzams ir solīds iemesls pirkt plati, jo tajā ir krietni vairāk klausīšanās prieka/dinamika - pat tik bēdīgā platē kā šī, lai gan tehniski iespējams ir tieši pretējais!

- Jokains ir šis dinamikas trūkuma fenomens dabā: digitālajā pasaulē dinamiskais diapazons ir krietni mazāk ierobežots. Taču šodien muzonu visbiežāk rada tieši saspiestu un plakanu, nevis dinamisku. Skat Sovvaļnīka piermēru špikera mapē, kur digitālais avots ir brickwalled līdz nejēdzībai... Jokaini, vai kā - bet šīs ir tiešas Loudness War sekas: mūzikas kropļošana, lai tā bļautu un nogurdinātu. Malpractice industrijas līmenī.
Ja šo pa taisno iegrieztu vinilā, adata droši vien izlēktu no celiņa, tādēļ pie plates ir jāstrādā rūpīgāk, kas dabā tieši samazina šo brickwalling pieejas otstoju, nodrošinot lielāku dinamiku dabā. Viss otrādi, totāla Apsaiddaunība!
Ja man būtu jāpiemin digitālais avots ar nenormāli izceltu dinamiku - tas būs 1999. gada PlayStation spēles Silent Hill skaņu celiņš, kurā tevi nereti pārsteidz un biedē masīvas skaļuma līmeņa atšķirības, kuras plate diez vai godam paceltu, jo klusajās vietās, ja nebūtu lietots izcili kvalitatīvs vinils, tu varētu dzirdēt daudz fona trokšņus, bet skaļās vietas draudētu izmest adatu no celiņa. Šeit tas dinamiskums ir tik milzīgs, ka traucē vietām pat klausīties, jo vienā vietā knapi kas skan, bet nākamajā - jumts ceļas nost. Platē šis tiktu bik nomierināts, radot klausāmāku pieredzi - atkal jau ieguvums tehnisko ierobežojumu dēļ.
Piedāvāju paklausīties Silent Hill soundtreku un ieskatīties milzīgā dinamiskajā diapazonā bez kropļojumiem un brickwalling.

- Papildus faktors: šodien pārsvarā tiek lietots kompresēts straumēšanas avots caur bezvadu austiņām / plastmasas skandām. Kompresija virs kompresijas virs Loudness War kompresijas. Šie dēmoni krietni vairāk bojā mūzikas klausīšanās prieku par jelkādu rūpīga klausītāja plates potenciālo nolietojumu un neprecizitātēm.

- Šis atspoguļo faktu, ka varam pirkt arī lietotas plates. Nekad nespēlētas un joprojām oriģināli iepakotas - tās ir kolekcionāru kaites, kuru iespaidā šie dīkdieņi maksā simtiem naudiņas. Par plēvītēm... Pirms pāris gadiem pirktās Jumprava plates skan brīnišķīgi - labāk par CD un kasetēm, lai gan ir labi lietoti 80. gadu produkti! Pirmās klausīšanās reizes bija kā dzirdēt ko vēl nedzirdētu - nianšu pilns tur viss un meklēt sliktāku formātu galīgi nenāk prātā.

- Ņemot šo visu vērā - neredzu nekādu iemeslu zākāt un nepirkt stereo plates - pēdējo no dzīvajiem analogajiem formātiem, kas bieži sniedz par FLAC pārāku audio baudījumu (pamatiemesls: Loudness War). Balsojam ar maciņu, skaistinām mākslinieku dienu un baudām ar smaidu!

- Jurčika spļaudīšanos ignorējam un pērkam plates veseli! Albumi magnētiskajās lentās (Reel-to-Reel) - ja tie izņēmuma kārtā vispār eksistē, tad maksā aptuveni 250-500 EUR, bet pārrakstīšana mājās nenodrošina studijas kvalitāti un iespēju veidot savu mūzikas kolekciju, kurai neviens digitālais neprāts ar abonēšanas maksām netiek klāt. Tukša lenta turklāt maksā ~50-100 naudiņas (izcenojums no Gemini).


P.S.
Mana višliste un kolekcija Discogs platformā




- Three-way vinyl record wear test: vinila nolietojuma ilgtermiņa strestests
- CD-4 kvadrofonijas standarts: kā tika veidotas plates ar 4 diskrētiem kanāliem: ierastais stereo priekšā + skaļruņu pāris aizmugurē
- QUADRAPHONIC VINYL Explained under an ELECTRON MICROSCOPE!: par kvadrofonisko vinilu, tā nolietojumu
- Loudness War: mūzikas izvarošana prikola pēc, nogalinot dinamiku un tādējādi - visu prieku klausīties
- The Loudness War: praktisks un īss video piemērs, kā Loudness War iznīcina mūziku
- Bob Katz - Loudness: War & Peace: vēl viens ļoti labs skaidrojums par skaļuma karu vēzi. Jā, tieši tā - problēma ir tieši tik liela pat šodien
- Silent Hill Soundtrack: ieskats milzīga dinamiskā diapazona skanējumā, kādas sajūtas tas rada. FLAC šeit