(bez virsraksta) @ 10:11
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
25. Februāris 2026CommentsIr patīkami, kad tā uzrunā, vai ne visai?
Dzīvē bijušas vairākkārt situācijās, kad gribas “sabiedrībā zināmai personai” izteikt komplimentu, vai pateikt paldies, bet neesmu saņēmusies, jo liekas, ka to var uztvērāt kā ielaušanos privātajā telpā. Bez jebkādiem smolltolkiem un citām apgrūtinošām lietām, vienkārši pateikt “man ļoti patīk tas, ko jūs radat” un čau.
(Reply to this)
(Thread)
tas, protams, ir atkarīgs no konkrētā cilvēka intraveruma un tamlīdzīgām īpatnībām, bet "patīkami" un "ielaušanās privātajā telpā" jau arī var būt vienlaicīgas sajūtas.
es vēl iedomājos par to, cik bieži esmu noklusējis un nepateicis kādam, ka man patīk tas, ko tas kāds ir radījis, pie sevis nolemjot, ka, ja reiz es nesaku, ka man nepatīk, tad jau it kā būtu jāpieņem, ka patīk, bet tas ir tik ļoti nepareizi un stulbi. vēl viena mana alošanās ir tā, ka, ja es vispār kaut ko runāju par otra radīto, tad tas vien nozīmē, ka mani tas ir skāris, atceros, kā sen atpakaļ pēc kādas teātra izrādes es pirmizrādes banketā piesēdos pie Rēzijas Kalniņas un sāku stāstīt par to, ko vajadzēja darīt citādi, un viņa lieliski mani apturēja, sakot - pag, tu nevari sākt ar kritizēšanu, tev no sākuma ir jāpasaka kaut kas labs! Es esmu entās reizes pateicis, īsu, pozitīvu frāzi pēc mākslinieka uzstāšanās un tas vienmēr tiek uzņemts ar smaidu un tad jau var redzēt, vai tur ir vēlme nedaudz iedziļināties diskusijās vai ir vienkārši paldies un viss. Ir arī gadījumi, kad var sīkāk parunāties. Mums bija mīlīga saruna ar Eivoru, piemēram ^___^
Pēc uzstāšanās tas ir pilnīgi kas cits, šāda situācija jau itkā sevī ietver mijiedarbību.
Man jautājums bija par ikdienu, kad ‘cienījamais mākslinieks’ ir parasts cilvēks un dzīvo savu parasto dzīvi un varbūt nemaz negrib būt atpazīts. oh... nu jā, tad droši vien konteksts ir svarīgs, ja tas ir barčiks, tad varētu, ja tas ir lielveikals pie maizes stenda tad diez vai :D
(Reply to this)
(Parent)
|
|
| Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|