tad, kad sagribas, tad jau arī nemaz nelec. izlec tad, kad ir vienalga..

(Reply to this)

es jau atkal gribu iepļerkstēt un šoreiz par to, kā katrreiz, sēžot uz 8. stāva palodzes, pārņem šī sajūta, ka tas taču nieks. nu, kas tad tur tāds - viena kustība uz to pusi un viss. nedaudz baisi tā, jo varbūt vienreiz tā dūša būs attiecīgajā proporcijā.

(Reply to this)

man arii vienmeer taa ir no augstaam vietaam.. es uzreizi iedomaajos sevi planeejam lejaa un piezemeejamies..

(Reply to this)

man ar vilcieniem tā ir. redzu, ka vilciens nāk, bail paliek, ka gribēsies mesties uz sliedēm

(Reply to this) (Thread)

Man arī.

(Reply to this) (Parent)

Njaa...pazistama sajuuta :D

(Reply to this) (Parent)

reizēm tas uznāk stāvot šosejas malā un gaidot,kad varēs skriet pāri.. un izliecoties pa logu lai redzētu,kas ir zem visiem sešiem stāviem apakšā,tad uznāk....mmmhm

(Reply to this)

un man, kad peldoties ljoti taalu no krasta paarnjem bailes ka apniks kustinaat rokas un kaajas.kaadi mees visi shiziigi

(Reply to this)

a man šķiet, ja gribas, tad gribas līdz tam mirklim kamēr izlec

(Reply to this)

man dažbrīd gribās lidot.
bet es saprotu, ka kritīšu
tad paliek interesanti kā tas ir
tad vēl interesantāk, ko viņi darīs
un tad jau es noliecos pavisam pāri logam
un tad nodomāju, ka tas noteikti sāp

(Reply to this)

domāju, ka neko īpaši nesāp. galvenais īsto vietu izvēlēties

(Reply to this)