es jau atkal gribu iepļerkstēt un šoreiz par to, kā katrreiz, sēžot uz 8. stāva palodzes, pārņem šī sajūta, ka tas taču nieks. nu, kas tad tur tāds - viena kustība uz to pusi un viss. nedaudz baisi tā, jo varbūt vienreiz tā dūša būs attiecīgajā proporcijā.

(Reply to this)