Kad es vēl biju pavisam maziņš, pirms daudziem daudziem gadiem, es biju pilnīgi pārliecināts par to, ka pasauli ir izdomājuši citi. Tas, ir - pasaule, kāda tā ir man apkārt, nav īsta. Tā nevar būt īsta, jo ir TIK DĪVAINA. Šo pasauli ir izdomājuši un izgatavojuši citi cilvēki, turklāt TIEŠI ŠĪ pasaule bija domāta vienīgi man. Speciāli izdomāta. Citi cilvēki piedalās sazvērestībā, kuras galīgie mērķi man nedrīkst būt zināmi, un šī sazvērestība īstenojas rūpīgā manis mānīšanā. Kad mani vecāki saka, ka iet uz darbu, viņi patiesībā nekur neaiziet, bet stāv tepat aiz sienas un klausās, ko es daru. Vai, piemēram, pārdevēja veikalā ir ienākusi īsu brīdi pirms manis. Goda vārds, man bija tikai kādi pieci gadi. Es nebiju redzējis to filmu par Tomu Henku, kurš nezina, ka piedalās realitātes šovu, neekstistēja pat priekšstats par realitātes šoviem. Turklāt, mana pasaule bija liela un bīstama - tajā bija kaut kāds dubultais dibens, slepenais plāns. Es zināju, ka ikviena mana kustība tiek novērota, vienlaikus rūpīgi slēpjot īstās pasaules detaļas. Pasaule ir milzīgs manis mānīšanas mehānisms. Es teorētiski pieļāvu, ka ir arī citi tādi paši bērni, kuri tiek mānīti, bet viņiem noteikti bija radītas savas viltus pasaules, kas ar manējo nesaskārās. Es nojautu, ka PILNĪGI VISI cilvēki, kurus es satieku, uzvedas un rīkojas tieši tā, kā viņi uzvedas, tikai, lai radītu manī kādu savādu ilūziju. Šķiet, ka to izraisīja nepārejošā absurda sajūta, vērojot visu sev apkārt, taču KONKRĒTU PIERĀDĪJUMU man nebija. Es noraidīju domu par iespēju šādus pierādījumus meklēt, jo biju pārliecināts - viss ir izdomāts, arī tas, ka es varu sākt meklēt pierādījumus. Pat tas, ka man ir ienācis prātā šis pasaules modelis, ir šī plāna sastāvdaļa. Aceros, es toreiz atradu vienīgo iespējamo pierādījumu, gluži kā Kants savā ceļā uz Dieva eksistences galējo pierādījumu nonākot pie loģiskās izslēgšanas metodes - tieši tas, ka es nevaru atrast pierādījumus sazvērestībai, apliecina, ka šī sazvērestība ir perfekta, un viss, ko es daru, ir tajā paredzēts. Ja vispār eksistē kāda sazvērestība, tad tikai šāda - totāla un izstrādāta līdz pilnībai. Atceros, visbiežāk es par to domāju tualetē. Vēlāk tas pārgāja un šobrīd es tā vairs nedomāju. Šobrīd man šķiet, ka šo pasauli izdomājis esmu es. Ieskaitot visus jūs.