es, piemēram, esmu pilnīgi pārliecināts, ka ēst vispār nav nepieciešams, tā tikai tāda sociāli definēta nosacītība, nu, reizēm, varbūt, atkarība no kairinātāja, ja pavēro, kad un kāpēc tu ēd, grūti atrast kādu patiešām pārliecinošu argumentu - pamodies, tātad, jāēd brokastis, tad pusdienas pārtraukums, tātad, jāēd, satiecies ar draugiem vai biznesa partneriem kādā kafejnīcā, tev tūdaļ atnes ēdienkarti un tā naivi skatās tieši acīs: vai ko ēdīsiet, mums te jaunums - varžu zarnu marmelāde kautkāda, vakarā pārnāc mājās, kaut ko pa ceļam nopircis, tur pelmeni vai sešgraudu jogurtu, atkal jāapēd, citādi paliks vecs, un tā visu laiku. īstenībā ēst nemaz nevajag. kā bija teikts kādā budistu grāmatā - tikai nevajag taisnoties, ka jums nav laika nodarboties ar meditācijām, jo jāpelna iztika - vai gan kāds ir dzirdējis par jogu, kurš nomiris no bada?