Un pat ja būtu spēkā uz "mūžu mūžiem"? Kas to garantē? Debesu vara? Likumi eksistē tikai cilvēku sabiedrībā un tikai tad, ja cilvēki redz, ka likumu var piemērot.

Iedomājies situāciju, kurā visi pasaules cilvēki dalās grupās A, kas atpazīst un ir dzirdējuši Bahu, un B, kas nekad dzīvē nav dzirdējuši ne vārdu "Bahs", ne viņa mūziku. Ja pēkšņi nomirst visi A cilvēki, es varu bez problēmām atskaņot mūziku jebkuram B un pateikt, ka es esmu tās autors. Ja pieņem, ka citi pierādījumi neeksistē, kāpēc lai turpmākā vēsture neveidotos tā, ka visi uzskatītu mani par Baha darbu īsto autoru?

Baha tiesības uz viņa darbiem būtībā sargā tikai un vienīgi tas, ka viņa autorībai ir liecinieki. Nevis kaut kāds likums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nevaru iedomāties situāciju, kurā būtu attaisnojums melot, uzdodot cita darbu par savu, tikai tāpēc, ka redz kāds nezina, kas ir bahs. āmen.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nesagrozi manu teiktu. Es neteicu, ka plaģiāts būtu attaisnojams, bet to, ka plaģiāts ir iespējams, pat ja autortiesību likums formāli nav pārkāpts.

(Reply to this) (Parent)

Tas viss labi, taču to, kas ir spēkā un kas nav spēkā, nenosaka attaisnojamība.

Jebkurā gadījumā, iegaumē šo patiesību, kas būs ar tevi dzīvē un pārdomās: likumi nenosaka to, kas ir iespējams vai kas ir ētisks "uz mūžu mūžiem". Likumus raksta cilvēki, nevis nez kādas maģiskas būtnes, kuras visu zina pareizi, tāpēc atsaukties uz likumu kā kaut kādu baigo kosmosa patiesību ir ārkārtīgi naivi.

(Reply to this) (Parent)