Pie mums ierastajās reliģijās absurdais nav ilgi jāmeklē, taču tā kā esam izauguši ar stāstu par Jēzus nevainīgo ieņemšanu vai katoļu euharistiju, idejas aprobējās un pārstāj izklausīties šokējoši absurdas. Kas vairāk neticams pārliecībā, ka "[Smith] translated the Book of Mormon from metal plates that had "the appearance of gold" that he found buried near his home", par 'mūsu Fatimas kundzes' parādīšanās stāstu pāris bērniem, ko apstiprinājis katoļu pāvests? Nekas. Jautā teja: "ko skaita par reliģisko tekstu"? Nav centrālas autoritātes, kas izlemj, kurš teksts ir reliģisks, bet kuru par tādu nevar uzskatīt. Tāpat, cilvēki, kā to varam novērot, nevadās pēc tā, cik katrs teksts ir 'vecs', lai tos atzītu par savai reliģijai noderīgiem.