Devītā dziesma bija par jūru un salu.
Devītā dziesma bija par pasaules malu.
Tur vairs neviena, ko uzrunāt, itin neviena.
Laba vieta, kur domāt par nāvi un galu.
Aizlido kukainis, sauss kā giganta slāpes.
Aizlido debess, liela kā dzemdes sāpes.
Aizlido sala kopā ar šķembām un smiltīm.
Aizlido maize kopā ar graudiem un miltiem.
Itin neviena, ko uzrunāt, itin neviena.
Laba vieta, kur beidzot atgulies vienam.
Aizlido jūra, aizlido sapņu cisas,
aizlido vārdi, aizlido viļņa driskas.

l.langa

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir savs veids, kā es runāju ar cilvēkiem. man mans veids patīk vislabāk, jo citus es nevaru pieņemt, jo citi ir citiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

katru zvēriņu es noglaudu ar citu roku

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu un tas otrs lielais onkulis mani todien ignorējāt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

izskatās, ka tu pasaulei to joprojām neesi piedevis

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nezinu, par ko tu runā. es runāju par pāris dienas nesenu notikumu.

(Reply to this) (Parent)