To jau kontrolēt nevar. Un vecāku vaina ir nenoliedzama, lai gan bērni tajā vecumā ir riebīgi. Bet tas, ka skolai nebūtu nekāda atbildība? Bulšits.

Skolai ir iespējas aktīvi strādāt pret šādām izpausmēm. Nav jau tā, ka skolotāji būtu akli un galīgi nesaprastu kas notiek - skolotājiem ir vienkāršāk par to nelikties ne ziņas un aizvērt acis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nenoliedzu skolas atbildību, bet zinu ka ir ļoti daudz sīku pimpju, kurus nekāda pedagoģija nespēs glābt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā arī, diemžēl, ir patiesība. Lai gan daudzi no tiem šikajiem pimpjiem reāli izaug par normāliem cilvēkiem. Vismaz tāda mana pieredze. Tomēr neglābjamo arī netrūkst.

(Reply to this) (Parent)

'skolotājiem ir vienkāršāk par to nelikties ne ziņas un aizvērt acis'
mana pieredze liek secināt kaut vēl baigāku - dažkārt šajā mobingā pret citādajiem skolotāji ir pat ieinteresēti (kad mana meita mācījās 3.klasē, kāda visu apsmieta meitenīte no problemātiskas gimenes atbalstu un draudzību meklēja pie mana bērna, varat iedomāties manu apjukumu, kad pēc kādas vecāku sapulces skolas psiholoģe (!) un kl.audzinātāja glaimīgi smaidot deva padomu liegt šai draudzībai turpināties, jo: "vai tad man neesot bail tādu bērnu ielaist savā mājā?" pēc 1,5 gada skolu nomainījām, šis gadījums bija viens no 2 galvenajiem iemesliem skolas maiņai)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dzirdot šādus stāstus rodas vēlme tādus cilvēkus apšaut.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

apšaut ne apšaut, bet to abu tjotku smaidiņus atceroties, mani nošķebina, un cik vēl tādu pedagoģīšu nav... bet stāsts beidzās labi, abas draudzējās arī pēc skolas nomaiņas

(Reply to this) (Parent)