Mīļā "Ilustrētā Zinātne"!

Es jau sen gribēju Tev uzrakstīt, taču vēl vienmēr vilcinājos. Un galvenais - bija kauns. Arī tagad sarkstu, taču savādāk vairs nevar. Es ļoti labi zinu, ko man tas maksās. Esmu vēl jauns, taču jau pensionārs, un daudzi Tavi lasītāji droši vien nosoda un nosodīs šādu vēstuli.
Es projektēju, un nezinu, kā noskaidrot, kas ar mani notiek. Es jau desmitiem reižu esmu dauzījies ar galvu Termosolģijas Institūta direktora priekšā. Skraidu viņam pakaļ, un viņš varbūt nezinādams apsmej un ņirgājas par mani, nodarot man milzīgas sāpes. Es raudu un nezinu, ko ar sevi darīt, kā nepazemoties. Dod man padomu, "Ilustrētā Zinātnīt"! Tas ir mans vislielākais lūgums. Un vēl - kauns par to rakstīt, es esmu ģēnijs. Nav ko slēpt, tas varbūt arī ir iemesls. Bet es gribētu jautāt, vai var smieties par ģēnijiem - vienalga, kādiem, ja tās izturas savādāk nekā apkopēja Ņina. Tas būtu viss. Es ļoti gaidu padomus.

Vecs zēns

P.S. Savu vārdu labāk būs neminēt, jo tad vairs neizbēgt kauna."

(c) žurnāls "Ilustrētā Zinātne", 2006. gada februāris

(Reply to this) (Thread)

Šis ir lielisks.

(Reply to this) (Parent)