(bez virsraksta) @ 11:40
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
20. Jūlijs 2007Commentslabāk uzreiz pasaki, ka negribi diskutēt. kāpēc sava viedokļa apstrīdēšanu tu uzskati par nepieļaujamu?
Paklau, varbūt padiskutē pats ar sevi? Tu taču tik labi zini, kas man ir jāsaka, un ko es domāju? Un nē, šis nav apvainots komentārs, šī ir pilnīgi loģiska atbilde uz tāda tipa ieteikumu.
Es nezinu, no kurienes tu izdari secinājumus, ka es nepieļauju savu viedokļa apstrīdēšanu - no tā, ka es nemainu savas domas, vai? - bet tas taču nav viens un tas pats! Tāpat kā es nezinu, kur tu rāvi, ka es tagad cenšos noteikt, kas kuram ir jādara. Es piekrītu krii un virginia_rabbit, un Gundegai Repšei. Es domāju, ka autora privātā dzīve tik tiešām nav pats galvenais mākslā, un ja tas kļūst par pašu galveno (un no tā, ko es redzu apkārt, brīžiem uz to tiešām velk - visi zina, kas ar ko guļ,ko smēkē un ko šņauc, bet retais zina, kas tad ir sarakstīts vai sagleznots), tad man tāda māksla, goda vārds, nav vajadzīga. Man likās, ka tāda ir arī galvenā doma Repšes citātos, kurus tu prezentē.
(Reply to this)
(Parent)
Un vispār - tagad tu vari arī par mani uzrakstīt, ka es esmu slima:
http://klab.lv/users/shelly/570456.h nē, ja godīgi, man šķiet dīvaina tik uzsvērta nevēlēšanās zināt, kas tas ir par cilvēku, kas radījis mākslas darbu.
ja man nebūtu tik lielas aiztures pret klišejām, es pat teiktu, ka šādā attieksmē ir kaut kas nekrofils - gribēt redzēt tikai nedzīvu "produktu" un nepievērst uzmanību dzīvajam cilvēkam, kas aiz tā stāv Manās acīs māksla nav nedzīva, laikam tur tā atšķirība. Man tā ir ļoti ļoti ļoti dzīva.
(Reply to this)
(Parent)
vēl es esmu ievērojis, ka ir tikai divi cilvēki, kas uzreiz apvainojas par jebkuru manu komentāru (un es patiešām nedomāju, ka mana attieksme pret šiem diviem būtu savādāka nekā pret visiem pārējiem, jo īpaši tāpēc, ka attiecīgie komentāri reti kad ir personiski mērķēti), viens no tiem ir Svalka, kas jau sen ir mani izbanojusi, otrs esi tu
Man ir jēga stāstīt, ka es neapvainojos? Vai tas jau ir izlemts un nepārsūdzami? Ja ir, tad neesmu gan, lai gan argumentēti to pierādīt būs visai sarežģīti.
Sarunāsim tā - ja tu esi uz mani apvainojies, tad tā arī saki, un beidz te cept psiholoģiskās virāžas par manām emocijām, raksturu, intonācijām etc.
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|