Shelly -

09:47 pm

Mans beidzamais muzikālais atklājums ir tāds izpildītājs kā Andy Steward. Vīrišķīgā balsī bez liekas vīterošanas viņš dzied skotu dziesmas - par kautrīgo Donaldu bez biksēm, dārgo viskiju un skotu kareivi, kas mirst tālumā no dzimtenes. Un kad viņš dzied, ir tāda sajūta, ka viņš smaida. Lai gan man jau no mazotnes ir mācīts, ka dziedot smaidīt nedrīkst, tas ir nepareizi, saspiežot balsi, ne pēc kā neizklausās, un tā. Bet par Andy liekas, ka viņš dziedot smaida, un es klausos un smaidu kopā ar viņu līdz ausīm.
Kas ir interesanti, man nav ne jausmas, kas tas Andy vispār ir. Man nav ne jausmas, kā viņš izskatās, cik viņam gadu, kādās skolās gājis, ko viņš ēd brokastīs, domā par politiku un ar ko guļ. Nezinu pat, vai viņš ir dzīvs vai miris. Es zinu tikai viņa balsi. Un man ne mazākās, ne niecīgākās vēlmes vēl jel ko uzzināt.