Paklau, varbūt padiskutē pats ar sevi? Tu taču tik labi zini, kas man ir jāsaka, un ko es domāju? Un nē, šis nav apvainots komentārs, šī ir pilnīgi loģiska atbilde uz tāda tipa ieteikumu.
Es nezinu, no kurienes tu izdari secinājumus, ka es nepieļauju savu viedokļa apstrīdēšanu - no tā, ka es nemainu savas domas, vai? - bet tas taču nav viens un tas pats! Tāpat kā es nezinu, kur tu rāvi, ka es tagad cenšos noteikt, kas kuram ir jādara.
Es piekrītu krii un virginia_rabbit, un Gundegai Repšei. Es domāju, ka autora privātā dzīve tik tiešām nav pats galvenais mākslā, un ja tas kļūst par pašu galveno (un no tā, ko es redzu apkārt, brīžiem uz to tiešām velk - visi zina, kas ar ko guļ,ko smēkē un ko šņauc, bet retais zina, kas tad ir sarakstīts vai sagleznots), tad man tāda māksla, goda vārds, nav vajadzīga. Man likās, ka tāda ir arī galvenā doma Repšes citātos, kurus tu prezentē.

(Reply to this) (Parent)