Egils Līcītis: "Ņemsim vērā, ka cien. Liepnieka kungs nekad nav slēpis, ka ir vienu vai divas ziemas skolā gājis filozofs. Šādiem domu cilvēkiem bieži vien ir raksturīgi ik pa laikam norobežoties no sabiedrības. Viņa kolēģis Diogēns, piemēram, kādu daļu mūža pavadīja, brīvprātīgi iespundējies mucā. Citi vairāk kristīgas noslieces filozofi izvēlas mitināšanos staba galā bez pārtikas vielām, bez skūšanās, dziļi vientuļā vietā. Vēl citiem labpatīk grimt domās, kad tie iekārpījušies pazemē, alās. Es nemaz nebrīnītos, ja arī Jurģis Liepnieks, vadoties pēc savām interesēm, atradis kādu nostūri Latvijā, kūdras purvos, meža biežņā, kur patverties no uzmācīgas uzmanības. Citā versijā filozofi norobežojas no sabiedrības divatā un tad laiku īsina intelektuālās sarunās, arvien nonākot līdz nobriedušiem secinājumiem par dzīves jēgu, nāvi un mūžību, par ko parasti ļaudis nemaz neaizdomājas."