(bez virsraksta) @ 14:44
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
23. Janvāris 2007Commentsjā, tik tālu ir skaidrs, protams.
man kaut kas tajā ļoti nepatīk, es tikai nevaru noformulēt, kas īsti. spēja interesēties no sirds nekur nepazūd, sarūk interesi raisošo objektu skaits. un tīruma un cēlami kritēriji kļūst vai nu augstāki, vai nu šaurāki, vvz. nez, kvantitāte man nešķiet problēma. tā taču ir vecuma pazīme - pieķerties kaut kam vienam, viena veida apģērbam, mūzikai, darbam, uzskatiem, reliģijai? pateikt, ka ir tā un nevis citādi, tas taču ir vecums, vai ne? baigi negribas būt tādam
"vienam" varbūt mazliet par skarbu teikts. ai, bet ne jau nu precīzā skaitlī ir tā jēga.
jā, tā ir. bet kas slikts vecumā? ar ko daudz ir labāks par vienu? /ja neskaits grumbas, vecuma nespēju utml, bet ne jau par to ir runa. ar ko ir labāk būt labam, nevis sliktam? ar ko ir labāk būt dzīvam, nevis mirušam?
(Reply to this)
(Parent)
a, vismaz par to "pateikt ka ir tā un nevis citādi" uz mani vēl neattiecas, urrā.
bet visādi citādi man šķiet, ka varbūt es esmu kluvusi lēnāk domājoša vecuma marasms?), un nevaru vienlaicīgi ielaist savu interešu lokā visu-visu-visu, nevar sagremot. agrāk varēju labāk. bet man tas joprojām pēc defekta neizskatās :) ā, un "jaunībā" es biju daudz neiecietīgāka. "tie pretīgie... indigo bērni" vai da jebkas, šī frāze tak manuprāt tieši jaunību raksturo. |
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|