dienasgramata:

Ieraudzīju kaut kur uzrakstītus vārdus "indigo bērni" un pieķēru sevi iekšēji saviebdamies par "atkal kārtējiem idiotiem". Sariebos pats sev. Vecais kraķis. Man gribētos atgriezties tajā jaunības ideālisma posmā, kad no sirds spēju interesēties par jebkuru jaunizdomātu teoriju, paranormālu pasaules ieskatu vai garīguma meklēšanas sistēmu, nevis ticēt un aizrauties, bet kaut vai interesēties par visu, kas tīrs un cēls, neredzot aiz tā visa aprobežotus un alkatīgus cilvēciņus, gribētos atgūt spēju runāt par jebko un ar ikvienu, nu vismaz gribētos atkal domāt, ka es to varu..

Paklausieties, varbūt jādibina nevis svara nomešanas kopiena -9kg, bet gan gadu nomešanas entuziastu grupa -10gadi?