Man vienmēr pēc nozīmīgu, populāru cilvēku nāvēm besī tā pompozā attieksme. Arī šovakar. Pa stulbumkasti '''Koru'' Karos' kur visu laiku ļoti uzstājīgi cenšas citēt Ziedoni.

Legacy nekur nepazudīs. Un legacy nevajag censties uzspiest (kā tas ir ar Freimaņonkuli). Bet to bāleliņi laikam nesaprot.

Un stulbākais ir tas, ka LV ir tik maza, ka grūti izvairīties no šīs pompozās attieksmes. Saprotu, ka mums ir kaut kādi iekšēji kompleksi - maza tauta, maz ievērojamu cilvēku, tad nu katra nāve ir jāatzīmē ar sēru dienu. Bet nu beidzam...

Es pieminu cilvēkus pie sevis, nevis izkaru karogu un klārēju, cik kruts cilvēks bijis.
Neiespringstam.

I.Ziedonis bija lielisks.
M.Freimanis šļupstošs dzērājiņš.