svece pie prezidenta pils un koncerts
Vakardien pēc miljards gadiem satiku daudz sen neredzētu seju...
Lode ar neesmusuns paspēja sabiedēt mani, ka Radikāļi dzīvajā skan pēc miskastes.
Pavadīju jamās līdz Alai. Tur jau priekšā sēdēja Ķīmiķis, kurš pat mani atcerējās un nedaudz parunājām.
Tad steidzos atpakaļ satikt Kristīni.
K - Kur tiekamies?
E - Nu tur pie pieminekļa...Tajā pusē, kura ir ar skatu uz Akmens tiltu.
K - Bet kurā pusē?
E - Tajā pusē, kura ir ar skatu uz Akmens tiltu.
K - Bet piemineklim ir 4 puses!
E - Tajā pusē, kura ir ar skatu uz Akmens tiltu! o_O
Pēc Radikāļiem pievienojās arī abas sejas ar kurām tā arī nesanāca parunāt normāli. Too bad.
Un visam pa vidu vel satiku Vectēvu un Arturu + parādijās Spirita draudzene un spirits... Un visi mani pazīst kā affair brāli vai kā devouru. lulzicakes.
Za to... Par pašu koncertu.
Pirmie folkloristi bija nice... Mūžamežs bija wtf. Skandinieki skanēja pēc miskastes. Pēdējos tā īsti nedzirdēju.
Radikāļi bija pārsteidzoši labi. Tieši mums pie sejām sākās mošpits un Kristīne mani aizvilka prom. DANG! Būtu bijis Roberts abi lektu iekšā, bet tā kā Roberts ir maza meitenīte. Nospēlēja visu ko vajadzēja. Gan dziesmu Valdītim, gan Sapņu Kredītu un pēdējā dziesma pat uzsita zosādu.
Skyforgeri kā jau Skaji. Awsum. Jamiem, kkas ar skaņām sākumā papisās, bet pēc tam jau bija nice. Gan jaunās, gan pavisam vecās dziesmas.
Pie melnā jātnieka sāku smaidīt smaidu no vienas auss līdz otrai. Un tā arī neviena cita dziesma tik ļoti nepaņēma.
Lai jau, lai jau
Gan jau drīz
Smaids no lūpām
izdzisīs
Labs vakars! Paldies visiem ar kuriem sanāca saskrieties.